Mākslinieka darbs ir vientuļš un ļoti individuāls. Kad ikdienā apstājas instrumenti, ir klusums. Taču mēnesi ilgā simpozijā Pedvālē tēlniekiem bija iespēja izbaudīt, ka klusums nav ne brīdi. Četri starptautiski mākslinieki atzīst, ka pašas skulptūras simpozijā ir otršķirīgas. "Simpozijs ir cilvēcības skola. Sanāk kopā dažādi cilvēki, katrs no citas valsts, katram sava reliģija un skatījums uz pasauli, taču ir iespējams kopā sarunāties. Tas simpozijā ir galvenais," saka Koike Mitsunori, tēlnieks no Japānas.
Simpozija organizators, tēlnieks Ojārs Feldbergs saviem kolēģiem devis brīvību tēmu izvēlē, un nosacījums bijis tikai viens – darbam jābūt personiskam. Zviedru mākslinieks apspēlē dabas tēmu un pašas Pedvāles stāstu, ka savulaik šeit bijis varžu pilns, bet nu neviena. "Un šī ir vardes atriebība. Šis ir cilvēks, bet šī – varde. Manuprāt. Jo vienmēr, kad veidoju mākslas darbu, tajā ir vieta interpretācijai. Šis ir mans stāsts, bet skulptūra varbūt izdzīvos tūkstošiem gadu, un tad katram skatītājam būs sava ideja. Un pilnīgi katrs stāsts ir pareizs," saka Ians Ņūberijs, tēlnieks no Zviedrijas.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
