'Tuvojas tumši, veci laiki'. Nozare neizpratnē par potenciālo kultūras ministru  (14)

Tāpat izskanējušas aizdomas par ZZS patieso vēlmi – pārņemt ministriju, kuras atbildība ir mediju politika. Turklāt vairāki sociālo mediju lietotāji atgādina faktu, ka ZZS pirmsvēlēšanu programmā kultūra, valoda, NVO, integrācija un mediju politika – jomas par ko atbildīga KM – palikušas novārtā.

Plašas pārdomas sociālajā medijā "Facebook" publicējis komponists Andris Dzenītis. Viņš raksta: "Tuvojas tumši, veci laiki!", uzsverot, ka galvenokārt viņš kā Latvijas pilsonis gribētu saprast, ko darīt, lai tā nenotiktu.

"Mākslinieki atcerēsies ne tik senus laikus, kad arī kultūras gaume bijusi tieši pakļauta viena cilvēka personīgām preferencēm un uzskatiem. [..] Ne tuvākajiem, ne arī tālākiem vairs nevaru noslēpt to, ka, manuprāt, tuvojas tumši, veci laiki, un, es vairs nezinu, ko es, kā pilsonis varu darīt, lai tā nenotiktu? Vēlēšanas? Vēlēšanās atdevu savu balsi par partiju, kura skaidri nodefinēja savas robežas nesadarboties ar spēkiem, kuru aizmugurē ir krimināli sodītas, un starptautiski bažas izraisošas personības. Esmu vīlies. Izrādās, ka šīs robežas ir nosacītas. Un pastāv iespēja kaulēties. Apgalvot, ka viss tiks kontrolēts… Līdzīgi, kā precoties ar mīļu alkoholiķi, vai patoloģisku krāpnieku, ticēt, ka nu jau nu gan viņš beigs dzert, un protams, ka arī krāpt vairs nevajadzēs, viss tiks laicīgi pamanīts un risināts. Vienlaikus, esmu ļoti priecīgs, ka par šo cenu, par Prezidentu kļuva tieši Edgars Rinkēvičs."

"Šajā ziņā Latvija ir unikāla, un cilvēks var būt speciālists tik plašā spektrā, ka vienā dienā, no augsti kvalificēta jurista, pat – tiesneša, pēkšņi kļūt par Kultūras ministru, līdz tam esot bez pieredzes kultūras institūciju vadībā, un sīki detalizētas šī lauka pārzināšanas. Politikā nav respektablu personību no kultūras jomas?" jautā Dzenītis.

"Šī noteikti nav jāuztver kā čīkstēšana un "viss ir slikti" politika, bet kā mudinājums padomāt - kultūras cilvēki (un arī visi pārējie) – KO MĒS varam darīt, lai no šī pamostos, lai kaut kas patiešām mainītos, lai tautai patiešām būtu kaut kāda reāla vara? Tiešām tikai sēdēt un vaidēt? "Dot iespēju", lai vērotu, kā kāds mācās braukt ar riteni? Lai arī esmu vienmēr teicis, ka paši viņus ievēlam, šoreiz tomēr liekas, ka vēlētāju balsīm ir bijusi tikai konsultatīva nozīme," raksta komponists, uzsverot, ka šis ir viņa personiskais viedoklis.

Lakoniska un tieša ir rakstniece Gundega Repše: "Paklau, Latvijas kultūras ļaudis...Panorāma par kultūras ministra kandidātu nosauca Kūtri!!! Ir jārīkojas. Kaut ar ultimātiem uz vispārēju streiku un profesiju maiņu. Elpas trūkst." Viņa pauž, ka partijai "Nacionālā apvienība", kuras pārziņā ilgstoši bijusi kultūras ministrija, un šā brīža ministram Naurim Puntulim būtu jānāk klajā ar "pēdējo vārdu un viedajiem novēlējumiem."

"Atdot KM prokremliskiem subjektiem varu bez neviena šāviena un atkal palikt savās vietās?!" sašutusi ir Repše.

"Liekulības lielvalsts Latvija. Kultūra, valoda oficiālajos dokumentos ir mūsu pamati, jēga un identitāte. Realitātē – pažobele, atlikums. Ministru sarakstos pēdējā – gadu gadiem. Tas norāda uz valsts virzību. Man šķistu, ka kultūras ministrs ir otrs valsts vadītājs, sabiedrības garīgās attīstības aizgādnis. Labi, kara laikā otrais pēc aizsardzības ministra. Kad reiz Latvija atjēgsies? Ja es būtu JV biedre, aicinātu citus masveidā izstāties no šī piepeši pārkļopotā politiskā spēka. Prasties kaunu un godu," skarba ir Repše.

Tikmēr kino kritiķe un tiešsaistes žurnāla "Kino Raksti" redaktore Elīna Reitere raksta: "Iedosiet man Gunāra Kūtra e-pastu, lai varu viņam nosūtīt savu interviju ar Petru Ščepaniku (Petr Szczepanik, Kārļa Universitates Prāgā profesors, kino pētnieks – red)? Ja jau Kūtrim jāsāk apgūt kultūras nozares specifika, tad šī saruna par aktuālajiem kino industrijas procesiem Austrumeiropā ir perfekts sākums. Tai skaitā par nodevu, cik Netflixam ir jāmaksā vietējiem kino centriem un producentiem, lai tiktu radīts jauns saturs."

Viņa uzsver: "Esmu gatava parakstīt visas iespējamās kultūras darbinieku protesta vēstules pret Kūtra kandidatūru un kultūras nozares noniecināšanu konceptuālajā domāšanā, kas tad vispār ir šīs valsts pamatā."

Par politisko tirgu sašutusi ir režisore Krista Burāne: "Par valdības veidošanas stilu, pieeju un konsekvencēm. Skatos, kā manas nozares ministriju jaunajā valdības modelī mēģina "iegrūst" ZZS, kuriem tā pēc būtības neinteresē. (nu….varbūt daži celtniecības objekti un mediju politika ar Rīdzenes sarunu mērķiem). Parādās dažādi dīvaini ministru kandidātu vārdi, kurus nozarei būšot jāizglīto. Un man goda vārds ir milzīgas dusmas!"

"Šī valsts pastāv tikai tādēļ, ka pastāv kultūra, kas veido mūsu identitāti. Kultūra ir mūsu valsts pamats un kārtējo reizi tās nākotne tiek atstāta nejaušu, gadījuma rakstura cilvēku rokās kā politiskā tirgus rezultāts. "Progresīvie", vismaz jūs varējāt aicināt nozari uz konsultācijām par darbiem un iespējamajiem līderiem. Visa Latvija lepojas ar kultūras nozares izcilajiem sasniegumiem, tie stāsta par šo valsti pasaulē, mums ir nepieciešama gudra un laikmetīga kultūras politika, kas veidos valsts šodienas un nākotnes pamatu un to nedrīkst atstāt politiskā tirgus sētmalē. Latvijas kultūra ziniet nav kaut kāds bezmaksas štrunts, kuru jums iegrūž rokās lielveikala kasē, ja esat iztērējis pietiekami daudz naudas citiem pirkumiem.

"Ja Latvijas kultūra, kas ir nācijas pamats, nonāk pie sava vadītāja šādas matemātikas rezultātā, tad nav mūsu valstij nākotnes," "Facebook" vēstījumā pauž Burāne.

Kristas Burānes rakstīto komentē gleznotāja Frančeska Kirke: Galvenā problēma – nekad neizvēlas cienījamus profesionāļus, izvēlas no partijas vienalga kuru. Tādēļ pianists mierīgi var vadīt veselības ministriju ekstrēmā situācijā. Un tagad bij.tiesnesis vadīs kultūras nozari. Bezatbildīgi, netālredzīgi, nekompetenti."

Savukārt māksliniece, grāmatu ilustratore Rūta Briede uzsākusi "Facebook" kampaņu #nepakūtrēšos, ar kuru jau dalījušies vairāki desmiti šī sociālā tīkla lietotāju.

Arī sociālā medija "X" īsajos vēstījumos kultūras nozares profesionāļi un mediju cilvēki pauž sašutumu un dažs pamanās arī rūgti pajokot, ka, iespējams, Kūtris izraudzīts, jo vizuāli nedaudz atgādina mākslinieku un kādreizējo Rundāles pils vadītāju Imantu Lancmani.