Žanete Grende: 'Kādu kultūras ministru vajag Latvijai'

Atgādinām, ka dienu pēc šīs informācijas izskanēšanas, 7. septembrī, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija un Latvijas Radošo savienību padome nosūtīja atklātu vēstuli, kurā līdzās aicinājuma rūpīgi un atbildīgi izvēlēties nākamo kultūras ministru, Žanete Grende bija minēta kā piemērs, kas ministres amatu atstāja pēc demisijas pieprasījumu no toreizējā ministru prezidenta Valda Dombrovska, par pamatu minot viņas nespēju sadarboties ar pārraudzībā esošo nozari.

"Kultūras elites pārstāvji pauž satraukumu, ka kultūras jomai tiek piedāvāti ministru kandidāti, kuri neatbilst kultūras jomas vajadzībām. Manuprāt uz šo jautājumu būtu jāskatās - "ko vajag Latvijas tautai?", jo kultūras ministrija nav kultūras darbinieku arodbiedrība," raksta Grende.

Viņas pārliecība ir, ka Latvijas kultūras ministram ir jābūt drosmīgam risināt valstij stratēģiski nozīmīgus procesus kultūrā: "Tādam, kurš šobrīd spēj nozarei piesaistīt vismaz papildus 200 miljonus eiro Rīgas koncertzāles, laikmetīgās mākslas muzeja un Nacionālā teātra piebūves būvniecībai, lai tiem, kuri atbrauks ar RailBaltic dzelzceļu, būtu, ko darīt Rīgā 2030. gadā."

"Ministrs drīkst nesaprasties ar kādu daļu no nozares, ja valsts budžeta līdzekļi no Valsts Kultūrkapitāla fonda tiek izdalīti nesaprotami un neskaidri, un vēl vairāk drīkst nesaprasties, ja kādas valsts kapitālsabiedrības vadītājs regulāri noved uzņēmumu maksātnespējā ar pusmiljonu zaudējumiem un,iespējams, lieto un izplata kokaīnu, pat ja ministram draud ar izrēķināšanos un atlaišanu," pauž Grende.

"Kultūras profesionāļiem ar savu paraugu un stāju būtu jāiedvesmo Latvijas tauta, radot demokrātisku, radošu, godīgu kultūrtelpu un cieņpilnu savstarpējo komunikāciju," uzskata kādreizējā ministre.

Žanete Grende kā Nacionālās apvienības kultūras ministres amatā bija no 2011. līdz 2013. gadam. Pirms nonākšanas šajā amatā viņa bija uzņēmēja un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja. Laikā, kad Jaunzeme-Grende vadīja kultūras ministriju, viņa regulāri nonāca domstarpībās gan ar nozares pārstāvjiem, gan ministrijas darbiniekiem.

Grende kultūras ministriju atstāja pēc tam, kad 2013. gada septembrī no amata atbrīvoja toreizējo Latvijas Nacionālās operas vadītāju Andreju Žagaru. Drīz pēc tam toreizējais ministru prezidents Valdis Dombrovskis lūdza Jaunzemes-Grendes demisiju, kā pamatojumu minot nespēju saprasties ar nozari. Grendi toreiz atbalstīja Latvijas Mākslas augstskolu asociācija.

Šobrīd bijušās ministres publiskā darbība lielākoties ir saistīta ar Imanta Ziedoņa fondu “Viegli”, Imanta Ziedoņa muzeju un Vilhelma Purvīša topošo muzeju.