Izstādē iespējams apskatīt 14 dažādus tautastērpus no visām latviešu vēsturiskajām zemēm: Sēlijas sievas un vīra tērpu, Latgales meitas un vīra tērpu, Vidzemes meitas un vīra tērpu, Kurzemes sievas un vīra tērpu, Zemgales sievas un vīra tērpu, kā arī lībiešu sievas etnogrāfisko tautastērpu un arheoloģisko tērpu un divus trimdā darinātus tautastērpus, kuru stāsti sniedz ieskatu Latvijas sarežģītajā vēsturē.
Latviešu tautastērpi ir Latvijas dzīvais mantojums, kas iezīmē latviešu skaistuma izpratni, rokdarbu prasmes un zināšanas. Gadu gaitā tautastērps ir kļuvis par ļoti svarīgu latviešu identitātes izpausmi, kas ne tikai atklāj Latvijas kultūras mantojumu, bet arī rada piederības izjūtu un ceļ nacionālo pašapziņu, akcentē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Izstādes atklāšanā 8. septembrī Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte norādīja, ka mūsu kultūrā tautas tērpam ir dziļi simboliska nozīme un to valkājam ar lepnumu. "Ceram, ka šī ekspozīcija dos priekšstatu par Latviju kā valsti ar senu, bagātu un dzīvu kultūru," viņa teica.
Ekspozīciju ar uzrunu atklāja Latvijas vēstniece Slovākijā Guna Japiņa.
Izstādi organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Satura veidotāji – Linda Rubena, Ieva Vītola un Ziedīte Muze, scenogrāfija – Reinis Suhanovs, foto – Ģirts Raģelis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!