Mākslinieku savienības prezidents ar lielām cerībām raugās uz topošo kultūras ministri Loginu  (1)

Dobičins atzīmēja, ka Rīgas domes deputāte strādājusi gan Pilsētas attīstības komitejā, gan Izglītības, kultūras un sporta komitejā, kā arī pilda Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Rīgas kino muzeja direktores pienākumus.

Dobičins norādīja, ka ar Loginu kā muzeja direktori ir notikusi sadarbība vairākos jautājumos. "Nežēlīgi, protams, ka viņa piekritusi vadīt Kultūras ministriju bez nozarei pietiekama finansējuma. Pastāv iespēja, ka Logina lobēs kino nozari. Tas ir neizbēgami. Vienlaikus jāsaka, ka viņa ir koleģiāla un saprotoša," vērtēja Dobičins.

LMS prezidents uzsvēra, ka Loginai kultūra nav pilnīgi sveša, nav tā, ka viņa iekāpusi nozarē, par kuru politiķe neko nezinātu. Viņš pauda cerību, ka topošā kultūras ministre veicinās Rīgas domes lielāku iesaisti profesionālās kultūras nozarē, tostarp arī vizuālajā mākslā.

"Būtu lieliski, lai rudenī Rīgā atkal notiktu kultūras aktivitātes, lai vizuālā māksla parādītos plašāk. Ir demontēti "vecās ideoloģijas" objekti, ir laiks jaunajai ideoloģijai. Mums ir jābūt radošiem un atvērtiem," sacīja Dobičins.

Viņa skatījumā, līdzšinējā ministra Naura Puntuļa (NA) vadībā daudzi kultūras projekti "peldot" un nav pietauvojušies. "Visur ir vajadzīga skaidrība, piemēram, saistībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju. Manuprāt, Logina saprot, ka šis projekts ir jāvirza uz priekšu," sacīja Dobičins.

Jau ziņots, ka no parlamenta jaunveidojamās valdošās koalīcijas sadalītajiem 16 amatiem valdībā un Saeimā puse jeb astoņi tiks topošās premjeres pārstāvētajai "Jaunajai vienotībai" (JV), pieci – Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), bet trīs – "Progresīvajiem", šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu paziņoja Ministru prezidenta amata kandidāte Evika Siliņa (JV).

Saskaņā ar viņas teikto, JV papildus premjera amatam valdībā tiks pie finanšu ministra, veselības ministra, izglītības un zinātnes ministra, ārlietu ministra, iekšlietu ministra, tieslietu ministra, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra krēsla.

Līdz ar to savu amatu saglabās pašreizējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Ārlietu ministra krēslā oficiāli sēdīsies līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un aizejošās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezīsies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV). Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri kļūs kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa. Savukārt veselības ministra amats tiks uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri.

ZZS pienāksies Saeimas priekšsēdētāja amats, kā arī ekonomikas ministra, zemkopības ministra, labklājības ministra un klimata un enerģētikas ministra portfeļi.

Saeimas spīkera amatam ZZS virzīs Saeimas deputātu, kādreizējo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri (ZZS), ekonomikas ministra amatam – ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Viktoru Valaini, zemkopības ministra amatam – Saeimas deputātu Armandu Krauzi, labklājības ministra amatam – kādreizējo labklājības ministru, Saeimas deputātu Uldi Auguli, bet klimata un enerģētikas ministra amatam – Kasparu Melni.

Savukārt "Progresīvie", pirmo reizi strādājot valdībā, varēs uzņemties atbildību par aizsardzības nozari, kultūru un satiksmi.

Kultūras ministra amatam "Progresīvie" piedāvā Loginas (P) kandidatūru, aizsardzības ministra portfeli varētu saņemt Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāts Andris Sprūds (P), bet par satiksmes ministru kļūtu "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens.

Topošajai koalīcijai ir 52 deputātu balsis, turklāt valdības apstiprināšanu papildus apņēmies atbalstīt arī neatkarīgais deputāts, "Gods kalpot Rīgai" valdes priekšsēdētājs Oļegs Burovs, kura pārstāvētā partija ir vienojusies par sadarbību ar ZZS.

Balsojums par valdības apstiprināšanu Saeimā paredzēts piektdien, 15. septembrī.