'Stūra mājai' apstiprināts vēsturiska notikuma vietas statuss

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) 18. augustā vispārīgajā administratīvajā aktā "Valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietas "Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta - "Stūra māja"" izmantošanas un saglabāšanas norādījumi" norādītajā kultūras pieminekļa sastāvā, valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statuss noteikts visam ēkas apjomam.

NKMP pārstāve Linda Zonne-Zumberga skaidroja, ka objekts ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis jau kopš 1986. gada, pārstāvot arhitektūras tipoloģisko grupu, tas bijis iekļauts Rīgas pilsētas vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā.

Savukārt 1998. gadā pārapstiprināts apvienotajā valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

2009. gadā daļai ēkas papildus ir piešķirts arī vēsturiska notikuma vietas statuss. Pēc rūpīgas papildu analīzes, jauniem atklājumiem un ilgstošām diskusijām ar ēkas valdītāju vēsturiska notikuma vietas statuss 2023. gada 5. septembrī apstiprināts visas ēkas apjomam.

Jau vēstīts, ka martā KM sadarbībā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi (NKMP) gatavo īpašu likumu Tetera nama jeb "Stūra mājas" nākotnei.

Kā iepriekš informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, īpašajā likumā, citu jautājumu starpā tiks risināti arī nepieciešamā finansējuma jautājumi

Kā vēstīja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) Korporatīvās komunikācijas daļā, "Stūra māja" patlaban ir atvērta sabiedrība.

VNĪ ir saņēmusi Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) izvērtējumu par līdz šim paveiktajiem un nākotnē plānotajiem darbiem Tetera namā, un biroja atzinumā atļauta nama turpmāka ekspluatācija un grozīts iepriekšējais lēmums, kas prasīja bīstamību namā novērst līdz martam, vai arī to slēgt sabiedrībai. Kā norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna, BVKB mainījis lēmumu, pamatojoties uz VNĪ pausto apņemšanos iespējami īsā laikā novērst konstatētās bīstamības.

Pēc VNĪ paustā, iepriekš jau publiski izskanējis, ka KM izstrādās un iesniegs valdībai ziņojumu par naudas līdzekļu piešķiršanu steidzamo remontdarbu īstenošanai un nama apsaimniekošanas izmaksu segšanai, kā arī izstrādās īpašu likumu Tetera nama aizsardzībai un atjaunošanai par ko kapitālsabiedrība ir saņēmusi arī oficiālu vēstuli no ministrijas.

VNĪ februārī vērsās pie BVKB ar lūgumu atlikt iepriekšējā biroja lēmuma piespiedu izpildi, norādot uz jau paveikto drošības uzlabošanai namā, kā arī piedāvājot plānu ar turpmāk veicamajām darbībām, lai pilnībā novērstu biroja konstatētās bīstamības ēkā, kas balstīts uz valdības un KM pausto informāciju.

Pirms biroja lēmuma saņemšanas kapitālsabiedrība ir radusi risinājumu novērošanas kameru uzstādīšanai ap namu Brīvības ielā 61, Rīgā, tādējādi samazinot iespējamos nākotnes vandālisma draudus. BVKB atzinumā norādīts, līdz bīstamību pilnvērtīgai novēršanai, jāturpina 2022. gadā īstenotā bīstamo teritoriju - iekšpagalmu un caurbrauktuvi - norobežošana, nepieļaujot nepiederošu personu piekļuvi tām.

Vārna uzsvēra, ka VNĪ kā valsts kapitālsabiedrībai ir pienākums pieņemt atbildīgus un ilgtspējīgus lēmumus attiecībā uz ikkatru tās pārvaldībā esošo īpašumu. VNĪ atzinīgi novērtē valdības sniegto atbalstu ilgtspējīga risinājuma izstrādē. Pēc Vārnas paustā, to ir novērtējušas arī atbildīgās institūcijas, ļaujot Tetera nama durvīm būt atvērtām sabiedrībai arī turpmāk.

"Apzināmies, ka nama turpmākai ekspluatācijai ir nepieciešami ne tikai apjomīgi ieguldījumi, bet arī ievērojams darbs. Ceram, ka iesaistītās puses turpinās veiksmīgu un ātru sadarbību arī turpmāk," uzsver Vārna.

VNĪ 2022. gada 18. oktobrī saņēma brīdinājumu no BVKB par nepieciešamību īstenot iesniegto būvniecības ieceri bīstamības novēršanai līdz 2023. gada 28. februārim. Ja nenovērsīs biroja konstatēto bīstamību, BVKB nāksies piemērot VNĪ soda naudu, kas juridiskai personai var sasniegt pat 10 000 eiro par katru fakta konstatācijas reizi.

Jau ziņots, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta konstatētā bīstamība Tetera namā jānovērš līdz 2024. gada 7. maijam. Šo darbu īstenošanai nepieciešami vismaz 400 000 eiro. Bīstamība saistīta ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu.

Finansējums ļautu savest kārtībā iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmu un elektroinstalāciju, kā arī aizdarināt neblīvās vietas ugunsdrošās konstrukcijās. Savukārt pilnvērtīgai ēkas ekspluatācijai un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai ir nepieciešami vismaz 14 miljoni eiro, kas nodrošinās tās pilnvērtīgu atjaunošanu un dzīvības atgriešanu tajā.