Kultūras ministrija (KM) vērtē kultūras darbinieku atalgojumu citās Baltijas valstīs un veic salīdzinājumus ar citām nozarēm, norādīja kultūras ministres padomnieks Dāvis Lodziņš.
Viņš skaidroja, ka budžeta izstrādes procesā KM ir datu ieguves posmā, salīdzinot situāciju ar pārējām Baltijas valstīm, kur atalgojuma situācija "daudzviet ir pozitīvāka".
"Salīdzinājumus veicam arī ar citām nozarēm. Precīzu skaitļu nosaukšanai gan nepieciešamas vēl vairākas dienas," uzsvēra Lodziņš.
Jau vēstīts, ka SIA "Latvijas koncerti" valdes loceklis Guntars Ķirsis aicinājis jauno valdību nodrošināt, lai profesionālie mūziķi tiktu labāk atalgoti.
Preses konferencē, kas notika trešdien, 21. septembrī, Ķirsis pieminēja Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremoniju krīzes laikā, kad uz skatuves kāpa akadēmiķis Jānis Stradiņš un aicināja nemēģināt "dziedātājputnu pārvērst par gaļas putnu".
Ķirsis sacīja, ka nevienā valstī, kas sevi uzskata par kultūras valsti, nevar būt situācija, ka profesionāls mūziķis strādā cienījamu darbu lielveikalā, jo par mūziķa algu nevar iztikt.
"Latvijas koncertu" vadītājs uzsvēra, ka profesionālam mūziķim ir jāstrādā mūzikas kolektīvā. Viņa laiks ir jāatalgo, lai viņš varētu sevi pilnveidot un koncertā izpildīt to, ko no mūziķa sagaida.
"Gribu nodot vēstījumu jaunajam Ministru kabinetam, jaunajai kultūras ministrei, valdībai nav simts dienu. Jāstrādā ir uzreiz, jo laika nav. Mēs Latvijā lepojamies ar mūziķu panākumiem ārvalstīs, kā nes valsts vārdu pasaulē, taču šo mūziķu nav nemaz tik daudz, lai viņus nenovērtētu ar pienācīgu atalgojumu," pauda Ķirsis.
Preses konferencē savas bažas par mūziķu zemā atalgojuma sekām pauda arī "Sinfonietta Rīga" vadītājs Normunds Šnē, Latvijas Radio kora vadītājs Sigvards Kļava un Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
