Kultūras nozare neapmierināta ar KM budžetā iezīmēto finansējumu atalgojuma palielināšanai  (2)

Valsts kultūras iestādēs strādājošo darbinieku atalgojuma fondam 2024. gadā panākts 3,8 miljonu eiro palielinājums, savukārt Dziesmu svētku nozares kolektīvu vadītāju atalgojuma reformai finansējums neesot paredzēts vispār.

Kā sēdē skaidroja KM valsts sekretāre Dace Vilsone, lai gan atalgojuma reformai finansējums nav piešķirts, KM plāno pārskatīt finansējuma pozīcijas bāzes budžetā. Viņa pieļāva, ka maksimālais finansējums, ko šādā ceļā varētu izdoties iegūt, ir 1,2 miljoni eiro, kas dos iespēju dubultot līdzšinējo mērķdotācijas apmēru pašvaldību kolektīviem.

Dziesmusvētku biedrības valdes priekšsēdētājs Ints Teterovskis sēdē uzsvēra, ka amatierkolektīvus, īpaši korus, vada tādi paši profesionāļi, kādi strādā jebkurā profesionālā orķestrī. Amatierkolektīvu diriģenti izvēlējušies izglītot un pilnveidot Latvijas iedzīvotājus, nodrošinot Dziesmusvētku procesu. Viņš uzsvēra, ka diriģenti no valsts saņem pasūtījumu gatavot konkrētu repertuāru un strādāt ar konkrētu mūziku. Par valsts pasūtījumu amatierkolektīvu vadītāji mēnesī saņem 39 eiro.

"Es ar prieku skatos uz kolēģiem orķestros, kuri cīnās par atalgojumu 2000 eiro mēnesī. Es būtu priecīgs kaut vai par 100 eiro mēnesī. Vadītājiem ir tādi paši diplomi kā tiem, kuri vada profesionālus kolektīvus," uzsvēra Teterovskis.

Viņš iepazīstināja klātesošos ar Igaunijas modeli. Minimālā likme par akadēmisko stundu, vadot amatierkolektīvu, esot 19,50 eiro. Teterovskis akcentēja, ka Latvijā Dziesmusvētku procesu vada Kultūras un Izglītības un zinātnes ministrijas. Iespēju robežās procesu nodrošina pašvaldības, kurās gan iespējas, gan izpratne esot atšķirīga.

"Valsts pasūtījums patlaban netiek apmaksāts. Igaunijā pašvaldība algo diriģentu, maksājot 1000 eiro mēnesī. No šīs summas 500 eiro kompensē valsts. Par procesu atbild pašvaldība, taču finansiāli piedalās arī valsts," sacīja Dziesmusvētku biedrības valdes priekšsēdētājs.

Viņš norādīja, ka Dziesmusvētku procesam ir nepieciešama politiska virzība, kura nekad neesot bijusi. Teterovskis aicināja kultūras ministri Agnesi Loginu (P) pieaicināt padomnieku jautājumos, kas attiecas uz Dziesmusvētku procesu, kā arī pārskatīt KM nākamā gada budžeta prioritātes.

Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis Sandis Voldiņš, runājot par atalgojumu orķestros un teātros, uzsvēra, ka budžeta veidošanas process parādījis, ka šis jautājums netiek nopietni uztverts. Viņš atzīmēja, ka orķestriem un teātriem atalgojuma pieaugums bijis tāds pats kā citviet, proti, 6% apmērā, taču no mazākām algām.

"Plaisa paliek. Mēs neredzam nekādu ilgtermiņa risinājumu, mēs nesaprotam, kurp mēs ejam. Mūziķi profesiju apgūst 16, 17 gadus. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā ir programmas, kurās trūkst studējošo. Tā ir biedējoša tendence," sacīja Voldiņš.

Viņš klāstīja, ka šogad vidējais algas apmērs viņa pārstāvētajā iestādē sasniedz 1358 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Pirms četriem gadiem Igaunijā tā esot bijusi minimālā alga kultūras darbiniekiem ar augstāko izglītību. Šogad Lietuva ir panākusi izrāvienu, jo mūziķu un kultūras darbinieku atalgojumam tikuši piešķirti 304 miljoni eiro.

"Lietuvas orķestru darba sludinājumos piedāvātais atalgojums ir ap 2000 eiro. Gribu, lai deputāti saprot, ko nozīmē tas, ka mēs 2,4 miljonus eiro novirzām mūziķu un aktieru atalgojumam. Tas nozīmē, ka pārējie darbinieki, piemēram, kostīmu mākslinieki, scenogrāfi nesaņems nekādu algas palielinājumu. Šis ugunsgrēks ir jādzēš," uzsvēra Voldiņš.

SIA "Latvijas koncerti" valdes loceklis Guntars Ķirsis, iepazīstoties ar KM nākamā gada budžetu, pauda sarūgtinājumu, jo pēc šodienas sēdes nevarēšot teikt darbiniekiem, ka uz lielveikalu ķēdes veikaliem pa vakariem vairs nebūs jāiet strādāt. Viņš apgalvoja, ka piestrādāšana esot realitāte.

"Es izjūtu apkaunojumu, ka man nav instrumenta, kā to mainīt, kā arī par to, ka valsts nespēj pienācīgi novērtēt profesionālos mūziķus un pietuvināties tam atalgojumam, kāds ir Igaunijā vai Lietuvā. Runājot par KM budžetu, atkal būs pārmetumi par pārfinansēto nozari, jo KM kaut kādā veidā pienācis klāt finansējums sabiedrisko mediju apvienošanai," pauda Ķirsis.

Viņš norādīja, ka šis finansējums ir izceļams ārpus KM budžeta un risināms pavisam citādāk. Ķirsis atzīmēja, ka sabiedrisko mediju apvienošana ir novilkta gana ilgi. Ņemot vērā, ka Latvijas profesionālo mūziķu atalgojuma jautājumā ir krīze, Ķirša ieskatā, nekas nenotiks, ja sabiedrisko mediju apvienošanai paredzētais finansējums tiktu pārvirzīts uz 2025. gadu, tagad līdzekļus novirzot mūziķiem.

"Es aicinu domāt ne tikai par mūziķiem. Ja mēs tikai nedaudz palielināsim mūziķiem algas, bet nepalielināsim arī tehniskajiem darbiniekiem, tad mūziķiem pašiem būs jānes savi mūzikas instrumenti un pašiem jāstūrē autobuss uz koncertiem. Es aicinu izvērtēt prioritātes un nodrošināt, lai ne tikai mūziķiem būtu pienācīgs atalgojums, bet arī citiem, kas nodrošina šo darbu," teica SIA "Latvijas koncerti" valdes loceklis.

Saeimas deputāts, bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) pauda gandarījumu, ka finansējums atvēlēts lasītprasmes veicināšanai. Tāpat nākamā gada budžeta kontekstā ir izdevies izvairīties no finansējuma samazinājuma kino nozarei.

Runājot par finansējuma palielinājumu programmai "Latvijas skolas soma", Puntulis sacīja, ka viņš būtu mazliet piesardzīgāks, ņemot vērā, ka Izglītības un zinātnes ministrija grib šo programmu sasaistīt ar STEM. Bijušais kultūras ministrs pieskārās arī jautājumam par Dziesmusvētkiem. Viņš norādīja, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur tik vērienīgi notiek Dziesmusvētki. Puntuļa ieskatā, svēts pienākums ir Dziesmusvētkus nosargāt ilgtermiņā, jo svētki ir viens no nācijas stūrakmeņiem.

"Ieraugot atalgojuma reformai apaļu nulli, mani nevar tas neuztraukt. Esmu ieguldījis darbu, lai Dziesmusvētku kolektīvu vadītāju atalgojuma sistēma tiktu sakārtota. Tas ir nepiedodams zaudējums. Nākamā gada KM budžets ir neizmantotās iespējas budžets," klāstīja bijušais kultūras ministrs.

Viņš vērsās pie deputātes Antoņinas Ņenaševas (P) kā politiskā spēka "Progresīvie" pārstāves, uzsverot, ka katrai partijai ir jānodrošina platforma jaunajam ministram, lai viņš var cieņpilni strādāt. Puntuļa ieskatā, tas bija "Progresīvo" uzdevums šādu platformu Loginai sagaidāt. Saeimas deputāts pārmeta, ka "Progresīvie" to neesot izdarījuši, atstājot ministri vienu.

Kā vēstīts, valdība 26. septembra sēdē, izskatot un apstiprinot nozaru ministriju prioritāro pasākumu valsts budžeta pieprasījumus, lēma par papildu 13,6 miljonu eiro piešķīrumu KM atbildības jomām - kultūras nozarei 2024. gadā piešķirti papildu teju 8,1 miljoni eiro, savukārt mediju politikai - 5,5 miljoni eiro.

KM izvirzītajai prioritātei - valsts kultūras iestādēs strādājošo darbinieku atalgojuma fondam 2024.gadā - panākts 3,8 miljonu eiro palielinājums, lai pietuvinātu kultūras darbinieku atlīdzību sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējam atalgojumam.

Lai nākamgad palielinātu Latvijas kultūras pakalpojumu programmu no 7 eiro uz 10 eiro uz katru skolas vecuma bērnu, programmas "Latvijas skolas soma" finansējums palielināts par 1,4 miljoniem eiro. Savukārt, lai 2024.gadā nodrošinātu Latvijas kino filmu ražošanu vismaz 2022.gada līmenī, nacionālā kino saglabāšanai piešķirts papildu finansējums 900 000 eiro apmērā.

Savukārt bērnu lasītprasmes veicināšanas aktivitātēm un grāmatu iepirkumam publiskajās bibliotēkās - papildu 400 000 eiro.

Tāpat valsts budžeta veidošanas sarunās rasta iespēja piešķirt papildu 1,2 miljonus eiro kultūras informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai - Latvijas Nacionālās bibliotēkas kā valsts nozīmes datu centra drošības nodrošināšanai, darbības uzlabošanai un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras veiktspējas uzlabošanai - kā arī papildu gandrīz 400 000 eiro kultūras ēku nomas maksu sadārdzinājuma segšanai.

Mediju politikas jomā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, tai skaitā sabiedrisko mediju apvienošanas uzsākšanai, piešķirts papildu finansējums nepilnu 5,6 miljonu eiro apmērā, savukārt Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei Latvijas informatīvās telpas drošības stiprināšanai papildu 200 000 eiro.