Kultūras prioritātēm nākamgad 5,2 miljoni; bez finansējuma palikuši divi ar NA saistīti projekti  (1)

Kā svētdienas, 22. oktobra, vakarā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto", lielākā daļa no minētajiem 5,2 miljoniem eiro aizies algu audzēšanai nozarē par dažiem procentiem, tai skaitā profesionālajiem mūziķiem. Bet pirmajā piegājienā nav izdevies atrast risinājumu amatierkolektīvu vadītāju atalgošanai, kam paralēli tiek meklēts pareizākais veids, kā to darīt. Nacionālā kino saglabāšanai papildu būs 900 000 eiro, projektam "Skolas soma" – 1,4 miljoni, kā arī latviešu valodas stiprināšanai caur lasītprasmi – 400 000 eiro.

LTV, iepriekš sekojot līdzi naudas izlietojumam, secina, ka Nacionālās apvienības (NA) politiķu virzītais mēģinājums caur Latvijas Nacionālo vēstures muzeju finansēt filmu par leģionāriem pēc situācijas publiskas izgaismošanas nav sekmējies.

Kā vēsta "de facto", 300 000 eiro, lai izveidotu filmu, kas skaidro latviešu leģionāru gaitas - šādus līdzekļus Kultūras ministrija iepriekšējā ministra Naura Puntuļa (NA) vadībā bija ielikusi 2023. gada budžeta prioritātēs. Tikai naudu piešķīra nevis, piemēram, caur Nacionālo kino centru, kā tas ir kino nozarei, bet gan Latvijas Nacionālajam Vēstures muzejam (LNVM).

Veids, kā tas notika, radīja aizdomas, ka nauda mērķēta jau konkrētai iecerei. LNVM tolaik atzina, ka viņi nebija lūguši naudu šādam mērķim, un tas nav viņu prioritāšu augšgalā. Budžeta prioritāte parasti nozīmē, ka nauda vajadzīga svarīgiem, neatliekamiem tēriņiem.

Uz raidījuma lūgumu komentēt situācijas attzīstību, LNVM atsūtījis īsu atbildi: "Kultūras ministrijas iniciētais projekts par video materiālu gatavošanu par latviešu leģiona tēmu netika tālāk attīstīts, tā īstenošanai iezīmētais finansējums līdz muzejam nenonāca."

Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, vaicāta, vai muzejs vispār šo naudu šogad saņems, atbild: "Tas būs, tiklīdz vēstures muzejs būs izdarījis savu darba daļu." Lūgta precizēt, Vilsone saka: "Viņu darba daļa ir procedūras saprast, kādā veidā viņi šo finansējumu virzīs precīzi plānotajam mērķim." Faktiski tas nozīmē, ka muzejam vispirms jāsaprot, ko viņi īsti ar šo naudu darīs.

Kā atgādina LTV, 2023. gada budžetā 200 000 eiro kā prioritāte atradās arī muzejam gleznotāja Vilhelma Purvīša dzimtajās mājās. Tas ir privāts, vēl neakreditēts muzejs. Tā vadību pirms diviem gadiem pārņēma Žanete Grende, kura savulaik bija Nacionālās apvienības virzīta kultūras ministre un kuras padomnieks tolaik bija arī Nauris Puntulis.

Pirmais piešķīrums no valsts "Purvīša muzejam" bija 2022. gada budžetā deputātu kvotu veidā (100 000 eiro), nākamais jau caur 2023. gada budžetu kā nozīmīgam kultūras mantojuma projektam (200 000) – šai gadā vairs nebija pieejamas ne deputātu kvotas, ne "Latvijas Valsts mežu" ziedojumi.

Lai arī jau veidojot budžetu, bija skaidrs, ka nauda paredzēta "Purvīša muzejam", tam bija sludināts arī formāls konkurss par Vilhelma Purvīša mantojuma apzināšanu. "Lielākās izdevumu pozīcijas, protams, ir muzeju darbinieku algas, pētnieki. (..) Kad sākām, mums nebija krājumā nekā. Šobrīd mēs esam savākuši dažādu veidu priekšmetus, kuri kaut kādā veidā ir saistīti ar Purvīti un viņa dzimtajām mājām. Protams, ir izstāde, ir ekspedīcijas," padarīto uzskaita biedrības "Purvīša muzejs" vadītāja Žanete Grende.

Naudas racionālu izlietošanu un sekošanu līdzi padarītajam uzsver arī KM valsts sekretāre Vilsone: "Jā, mēs redzam atdevi šīs naudas izlietojumam. Tam seko līdzi mani kolēģi un muzeju eksperti. Ir gan sakārtota teritorija, gan veidotas ekspozīcijas. Līdz ar to finansējums izlietots atbilstoši plānotajam mērķim."

Nomainoties valdībām, arī jaunās kultūras ministres Agneses Loginas iesniegtajās nākamā, 2024.gada budžeta prioritātēs atkal bija iekļauti 200 000 Purvīša muzejam.

Tā kā vajadzību bija daudz vairāk nekā pieejamās naudas, "Purvīša muzeja" finansēšana atsaucību neguva, un Logina arī nav iestājusies par šo pozīciju, mēģinot pārliecināt pārējos valdības locekļus. Prioritāte bijusi atalgojuma celšana kultūras iestādēs.

"Nekas neliedz jau šobrīd piedalīties Valsts Kultūrkapitāla fonda projektu konkursos ar savām idejām, meklēt nozares iekšienē atbalstu, meklēt partnerus, ar kuriem attīstīt savas idejas. (..)Es no savas puses vēlos izveidot un atbalstīt godīgus noteikumus visiem, nevis tiem, kas ir pietuvināti politiķiem tikai," saka kultūras ministre Agnese Logina (P).

Kā atgādina LTV, budžeta prioritāšu dokuments Ministru kabinetā tika skatīts tikai desmit dienas pēc valdības apstiprināšanas un, kā saprotams no Loginas teiktā, tā pamats veidots vēl iepriekšējā ministra laikā. Naura Puntuļa ieskatā – pie tā arī vajadzētu pieturēties: "Manā skatījumā jaunajā valdībā vajadzēja realizēt tās prioritātes, kuras biju noteicis - proti, atalgojums kultūras nozarē, pirmām kārtām, jau Dziesmu svētku kolektīvu vadītājiem, pēc tam profesionālo mūziķu asociācijām."

Plānojot nākamā gada budžetu, šī valdība vienojusies, ka jaunām valdības programmām un prioritātēm tiks sadalīti 783,5 miljoni eiro un lielākā daļa no tā - 486,6 miljoni eiro, paredzēti trim galvenajām prioritātēm – drošībai, izglītībai un veselībai. Tas veido aptuveni 70% no pieejamajiem līdzekļiem jaunajām iniciatīvām un prioritātēm.