Ogres muzeja darbinieku vēstule: Mūsu darbs ir izputināts  (25)

Atklāta vēstule:
Kultūras ministrijai, Latvijas Muzeju biedrībai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, sabiedrībai, medijiem.

Kopš 2023. gada 1. februārī publiski izplatītās atklātās vēstules, kurā OVMM darbinieki pauda savu pilsonisko un profesionālo nostāju, minot, ka "pašreizējās politiskās situācijas kontekstā muzeja kolektīvs uzskata, ka šis nav īstais laiks izstādes veidošanai un nav ētiski šobrīd eksponēt [P. Avenam piederošu] kolekciju" un ka "muzejam nav pieņemams aicinājums mākslu nejaukt ar politiku", ir notikušas mērķtiecīgas pašvaldības vadībā īstenotas pārmaiņas. To rezultātā no sākotnējā 11 darbinieku kolektīva profesionāli un emocionāli degradējošu apstākļu dēļ OVMM darbu uzteikuši 7 darbinieki, bet vēl divu darbinieku amata vietas reorganizācijas gaitā likvidētas. No iepriekšējā kolektīva aktīvās darba attiecībās šobrīd ir tikai divi - saimnieks un krājuma glabātāja.

Vēršam uzmanību, ka Pašvaldības pieņemtie lēmumi, lai arī juridiski formulēti kā nepieciešams reorganizācijas process, faktiski kalpojuši pretēji sabiedrības interesēm, rezultējoties ar daudzu gadu garumā uzkrātas pieredzes, prasmju un zināšanu izputināšanu. Tieši Pašvaldības vadītāja E. Helmaņa par prioritāti muzeja darbā izvirzītās novadpētniecības iestrāžu un zināšanu pārnese ir neglābjami sagrauta. To pašu var apgalvot arī par ilgstoši veidotajām iestrādēm muzeja izglītojošajā darbā. Skolu mācību sezonas laikā OVMM vairs nav neviena, kurš spētu novadīt kādu no gadiem pieprasītajām un skolu auditorijas iecienītajām muzejpedagoģiskajām nodarbībām.

Personāla aiziešanu veicinošie apstākļi, mūsuprāt, tika radīti apzināti, lai atbrīvotos no Pašvaldības vadības šķietami saskatītajiem politiskajiem oponentiem profesionālu muzeju nozares darbinieku veidolā.

Kopš 2023. gada jūlija vidus līdz septembra sākumam muzejam nebija ne vadītāja, ne Pašvaldības nozīmēta tā vietas/pienākumu izpildītāja, darbiniekiem netika sniegta nekāda informācija par viņu subordināciju, darba uzdevumiem un to, cik ilgi šāda neziņas pilna situācija turpināsies. Negatīvi ietekmēta arī muzeja krājuma papildināšana, jo kopš šī gada maija beigām un situācijai tādai pašai saglabājoties šobrīd darbinieku trūkuma dēļ nav iespējams pilnvērtīgi nodrošināt krājuma komisiju norisi. Pirms reorganizācijas muzejs regulāri organizēja Latvijas mēroga mākslinieku izstādes, piesaistot plašu auditoriju arī no citām Latvijas pilsētām un esot visvairāk apmeklētajai kultūras iestādei visā Ogres novadā. Šogad kopš februāra nemainīgi apskatāma mākslas izstāde "Ogres pilsētas skati", eksponējot gleznas no paša muzeja krājuma un nesadarbojoties ar citiem māksliniekiem ne no novada, ne citām Latvijas pilsētām, kā tas bija ierasts līdz šim.

Šī situācija ievērojami pasliktinājusi muzeja apmeklētību. Salīdzinot statistiku pirms gada un šogad, apmeklētāju skaits samazinājies gandrīz divarpus reižu, OVMM zaudējot savas līdera pozīcijas novadā.

Kopš 2023. gada 5. septembrī OVMM direktores pienākumus sāka pildīt Ilze Zariņa, muzejā notiek neatgriezeniskas pārmaiņas. Viens pēc otra darba tiesiskās attiecības uzteica vēsturniece, muzeja pedagoģe, krājuma glabātāja un izstāžu zāļu administratore. 28. septembra Ogres novada pašvaldības sēdē pieņēma lēmumu likvidēt galvenā vēsturnieka, mākslinieka, sabiedrisko attiecību speciālista un izstāžu zāļu administratora amatus. Jaunajā OVMM struktūrā izveidoti divi direktora vietnieka amati, metodiskais vadītājs, vēsturnieks, divi ekspozīciju un izstāžu kuratori un apkopējs.

Visi darba tiesiskās attiecības pārtraukušie darbinieki labprāt būtu turpinājuši darbu OVMM, tomēr Pašvaldības veiktā reorganizācija, muzeja darba plānu haotiska ietekmēšana, darbinieku nomelnošana, kā arī jaunās direktores Ilzes Zariņas profesionālā nekompetence pašas vadītās iestādes pamatdarbības jautājumos radīja emocionāli un profesionāli degradējošus apstākļus.

OVMM jaunās direktores attiecībās ar darbiniekiem tika ieviesta nesamērīgi stingra un nelietderīga darba uzskaites kontrole, izrādīts nepamatots aizdomīgums, neuzticēšanās un apšaubīta darbinieku profesionalitāte. Pretēji Darba likuma 56. panta 3. punktā noteiktajam, ka darba devējam nav tiesību bez norīkojuma prasīt, lai darbinieks veiktu darba līgumā neparedzētu darbu, atsevišķiem darbiniekiem tika doti amata aprakstam neatbilstoši uzdevumi. Direktores kompetences trūkums izpaudās arī pamatlietu nezināšanā saistībā ar muzeja darbību, vēlmē muzeja pārziņā esošus lēmumus (krājuma komisijas jautājumus) nodot izlemšanai Pašvaldībā, neorientēšanās izstāžu veidošanas vispārpieņemtajās praksēs, kritisks skatījums uz Ogres kultūrmantojuma vērtību un rīcība, kas muzeja apmeklētājus atstāj otrā plānā. Nereti tas rezultējās no profesionālā skatījuma absurdu norāžu un uzdevumu došanā.

Neētiska un nepieņemama OVMM darbinieku skatījumā bija Pašvaldības patvaļīgā un haotiskā izstāžu plānu mainīšana, kuras rezultātā nācās pārtraukt sadarbību ar māksliniekiem, kuru izstāde OVMM bija ieplānota jau gadu iepriekš un iekļauta arī Pašvaldības apstiprinātajā plānā. Runa ir par ogrēnietes Sarmītes Mundes un Māras Generes dubultizstādi. Nepilnu mēnesi pirms plānotās izstādes (kurai cienījamās mākslinieces ļoti nopietni gatavojās) atklāšanas tika saņemta informācija par Pašvaldības iniciētu lēmumu izstādi atcelt. Plānotās izstādes vietā nolemts eksponēt Lāčplēša Kara ordeņu privātkolekciju. Jāatzīmē, ka kolekcija nedaudz atšķirīgā formātā OVMM tika eksponēta jau 2018. gadā, izrādot ar Latvijas armijas militāro vēsturi saistītus priekšmetus no privātkolekcionāru krājumiem, kā arī šo pašu kolekcionāru izstāde vēl šī gada maijā bija apskatāma arī Lielvārdes A. Pumpura muzejā.

Diemžēl jauno OVMM vadību nepārliecināja arguments, ka šāda attieksme pret māksliniekiem, ar kuriem bijusi savlaicīga vienošanās un uzsākta sadarbība, veido priekšstatu par OVMM kā neuzticamu partneri un ka OVMM zaudēs (faktiski jau ir zaudējis) cieņu mākslinieku vidē, kur OVMM bija ieguvis labu reputāciju kā vieta mākslas izstādēm, sasaucoties ar Ogres novada bagātīgo mākslas vēstures mantojumu.

Vēl viens būtisks iemesls muzeja darbinieku neuzticībai Pašvaldībai ir arī Pašvaldības nevienlīdzīgā attieksme pret pašvaldības iestāžu darbiniekiem, izvēloties veikt algu paaugstinājumu citās iestādēs, taču ne novada muzejos. Kopš šī gada februāra palicis iesaldēts pašvaldības plānotais algu palielinājums.

Uzrunājam medijus, Latvijas kultūras, mākslas sabiedrību, nevalstiskās organizācijas, Kultūras ministriju, Vides un reģionālās attīstības ministriju un Saeimas Izglītības kultūras un zinātnes komisiju cerībā, ka OVMM gadījums, kurā Pašvaldības autoritārā vadības stila rezultātā tikusi iznīcināta Pašvaldības pakļautībā esošas iestādes profesionālā vide un darba laba pārvaldība, pārraujot pēctecību attīstībā, veicinās politisko apņēmību stiprināt muzeju autonomiju nākotnē. Pieprasām arī izlēmīgu rīcību, lai turpmāk kvalitatīvs muzeja darbs netiktu grauts un nīcināts politiķu personisku antipātiju un ambīciju dēļ. Lūdzam pastiprināt pūles nepieciešamo izmaiņu veikšanai Latvijas Muzeju likumā un citos normatīvajos aktos.

27.10.2023.

Māris Ruskulis

Elita Kaupuža

Jana Iesalniece-Pikše

Māra Neikena

Evija Smiltniece

Linda Skābene

Inga Zvirbule

Santa Šustere

Arno Smiltnieks