Latvijas Fotogrāfijas muzejā atklās pēdējo izstādi pirms pārcelšanās

Izstādes veidotāji aicina apmeklētājus iedziļināties un pievērsties īpaši nozīmīgam vizuālās kultūras virzienam – portretu veidošanas tradīcijām un praksēm pagātnē un mūsdienās. Izstāde vēstīs par Strenču fotodarbnīcas salona darbību 1920.–1930. gados, kur apmeklētāji varēs aplūkot iepriekš neizstādītus fotosalona eksponātus, kā arī veidot portretus uz vēsturiskā ziemas fona.

Izstāde būs atvērta no 17. novembra līdz 29. decembrim, kad Latvijas Fotogrāfijas muzejs pēdējo dienu vērs durvis apmeklētājiem Mārstaļu ielā 8, Rīgā.

Kā "Delfi" vēsta muzeja vadītāja Baiba Tetere, izstāde "Strenču fotodarbnīcas salons. Fonā ziema" vēsta par Strenču fotodarbnīcas salona darbību 20. gadsimta 20. un 30. gados, rekonstruējot vidi ar autentiskiem salona priekšmetiem un inventāru. Kā ekspozīcijas centrālais elements ir ziemas ainavas fons, kuru pēc Strenču darbnīcas dibinātāja Dāvja Spundes (1878 – 1960) pasūtījuma gleznojis mākslinieks Indriķis Zeberiņš (1882 – 1969).

Spunde Strenču fotodarbnīcu dibināja 1909. gadā. 1913. gadā uzcēla modernizētu fotodarbnīcas ēku Rīgas ielā 17, Strenčos ar stikla rūtojumu jumta daļā, kas ļāva fotosesijās efektīvi regulēt apgaismojumu. Strenču fotodarbnīcas darbības laikā no 1910. gada līdz 1980. gadu sākumam darbojušies fotogrāfi Jānis Ziemeļnieks (īstajā vārdā Jānis Krauklis, 1897–1930), Konrāds Krauklis (1899–1978), Elza Kraukle (1910–1985), kā arī asistējuši Gunta Kraukle (1937) un Jānis Krauklis (1946–2011).

Kopš 2004. gada Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcija, kas aptver vairāk nekā 13 000 stikla plašu negatīvus, atrodas Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājumā. Kolekcija ir nozīmīga dokumentāla liecība par dzīvi, tradīcijām un darba veidiem Strenčos, kā arī tās plašākā apkaimē Vidzemes ziemeļaustrumos, aptverot ilgāku laika periodu – no 1910. līdz 1950. gadiem. Ņemot vērā šī fotogrāfijas mantojuma unikalitāti, kolekciju 2021. gadā iekļāva UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā.

Kā uzsver muzeja vadītāja, izstāde aptver kultūras mantojuma disciplīnu un laikmetīgās vizuālās mākslas nozari, kas mijiedarbojoties veido dialogu un rezultējas pagātnes un tagadnes tradīciju sinerģijā. Strenču fotodarbnīcas salons izstādes laikā kļūs ne tikai par apskates un izziņas objektu, bet arī par īpašu vidi, lai veidotu pašportretus un portretus uz vēsturiskā ziemas fona, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas – viedtālruņus.

Izstādi pavadošā programma piedāvās veikt portretu fotosesiju salonā pēc iepriekšēja pieraksta ar kādu no mūsdienu profesionāliem fotogrāfiem – Astrīdu Meirāni, Ievu Epneri, Armandu Andži, Gunāru Bindi, Jāni Deinatu, Reini Hofmani. Izstādes laikā Strenču fotosalons būs ne tikai kā apskates objekts, bet arī vide radošam procesam, lai veidotu "21. gs. foto albumu".

Pieteikšanās un vairāk informācijas par fotosesijām no 14. novembra. Plašāka informācijai muzeja mājaslapā un "Facebook" profilā.

Fotosesijas:

18. novembrī pulksten 13-14.40 – Piecas fotosesijas, fotogrāfe Astrīda Meirāne;
25. novembrī pulksten 13-14.40 – Piecas fotosesijas, fotogrāfs Gunārs Binde;
2. decembrī pulksten 13-14.40 – Piecas fotosesijas, fotogrāfs Reinis Hofmanis;
9. decembrī pulksten 13-14.40 – Piecas fotosesijas, fotogrāfe Ieva Epnere;
16. decembrī pulksten 13-14.40 – Piecas fotosesijas, fotogrāfs Jānis Deinats;
23. decembrī plkst. 13-15.25 – Piecas fotosesijas, fotogrāfs Armands Andže.

Jau vēstīts, ka saistībā ar pašreizējās ēkas Mārstaļu ielā 8 nolietojumu un rekonstrukcijas nepieciešamību, Latvijas Fotogrāfijas muzejs no 2024. gada pavasara pārcelsies uz pagaidu telpām Latvijas Mākslas akadēmijas ēkā Kronvalda bulvārī 4. Lai veiksmīgāk īstenotu muzeja krājuma pārvietošanu, vēsturiskā muzeja mītne tiks slēgta šā gada 30. decembrī. Muzejs informē, ka saistībā ar pārcelšanās procesu no 2023. gada 1. decembra uz laiku nebūs pieejama piekļuve krājumam.