Pirms izrādes ikkatrs "Labra nama" mākslinieks sevi vizuāli noraksturo. Jo jau pēc dažām minūtēm visiem apmeklētājiem tiek aizsietas acis, un skaņas horeogrāfiju viņi baudīs nevis ar acīm, bet ar citām maņām. "Jo deju parasti apmeklētājs nāk skatīties. Ja noņem šo vizuālo aspektu, kas paliek? Paliek "Labra nams"," saka Krišjānis Sants, horeogrāfs, mākslinieku apvienības "IevaKrish" dalībnieks.
Izrādes pamatā ir komponista Jēkaba Nīmaņa radītas īsas muzikālas vienības, kuru gaitu atskaņošanas laikā nosaka mākslinieku veidotā dejas horeogrāfija. Dejotāji pārnēsā un vada speciāli izveidotus elektroniskus mūzikas instrumentus un veido telpisko skaņas ainavu. "Pirmkārt, es nekad nebiju bijusi šajā telpā. Un tieši ar šo interaktivitāti, ar skaņām es pat varēju saprast telpas izmērus. Tas bija pirmais, un man likās ļoti interesanti. Uz beigām sāku sajust tādu kā nelielu katarses momentu, jutu jau emocijas kāpjam," saka Marika Ozolniece, izrādes apmeklētāja.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
