Advokāts iesūdz tiesā Okupācijas muzeju; eksperti prasību uzskata par absurdu  (26)

Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība raidījumam pauž cerību, ka tiesa šo prasību neapmierinās un šis nekļūs par precedentu tādām darbībām, ka jebkurš apmeklētājs, ienākot muzejā, varēs uzstādīt savas vēlmes, pretenzijas, un muzejam pēc tam būs jāiet uz tiesu, lai par katru šādu gadījumu tērētu ne tikai muzeja līdzekļus, bet arī nodokļu maksātāju līdzekļus.

Briedis Okupācijas muzeju apmeklējis šī gada pavasarī. Viņu nav apmierinājis fakts, ka Ekspozīcijas sākumā atrodamajā tekstā nav minēts Kārļa Ulmaņa valsts apvērsums 1934. gada 15. maijā. Viņaprāt, šāda teikuma iztrūkums ir ļaunprātīga sabiedrības maldināšana un manipulēšana ar tās apziņu. Advokāts uzskata, ka ir skaidri jānorāda – tika okupēta autoritāra, nevis brīva un demokrātiska Latvijas Republika.

Jāpiebilst, ka muzejs Ulmaņa apvērsumu kā vēstures faktu nenoliedz, izvēloties plašāku ekskursiju gida pavadībā, Okupācijas muzejā tiek skaidrota arī 30. gadu Latvijas iekšpolitika.

Renārs Briedis ir advokāts, kurš jau gadiem cīnās ar Rīgas domi, lai tā pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa izvietotu informāciju par 1934. gada 15. maija apvērsumu. Okupācijas muzeja gadījumā viņš uzskata, ka apvērsuma izcelšana mainītu vēstures traktējumu. "Upuri nav visi, kas dzīvoja Latvijas Republikā 1940. gadā. Tie, kas atbalstīja, pats diktators, gan tie cilvēki, kas atbalstīja šo autoritatīvo režīmu, viņi nav upuri, viņi ir zaudētāji otram diktatoram, otram autoritatīvam režīmam, kurš izrādījās spēcīgāks," raidījumam klāsta advokāts.

Latvijas Muzeju biedrības valdes locekle, Ziedoņa muzeja vadītāja Rūta Šmite LTV pauž, ka šis ir nebijis gadījums organizācijas vēsturē, kad kāds no tās biedriem nonāk uz apsūdzēto sola par ekspozīcijas saturu. Viņa uzsver, ka tomēr īsti līdz galam nav skaidra patiesā šī privātpersonas motivācija šādai rīcībai. Šmite norāda, ka būtiski ir ņemt vērā, ka mēs dzīvojam informatīvā kara laikā: "Šāda tendencioza vēršanās tiesā ar šādu it kā, no vienas puses, pamatotu, bet, no otras puses, ļoti absurdu jautājumu... Ir jāņem vērā konteksts par to, kādā laikā dzīvojam. Šī motivācija līdz galam netop skaidra."

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Kaspars Zellis sarunā ar "Kultūršoku" ir skeptisks par Renāra Brieža skatījumu uz tā laika notikumiem: "Mums ir ļoti daudz neizpētītu notikumu, tai skaitā arī Ulmaņa laiks, kur vēl ir daudz lietu, ko varētu pētīt. Bet saskatīt kaut kādas tendences, ka Ulmaņa apvērsums varētu būt iegansts okupācijai, es diemžēl neredzu. Šajā gadījumā tas bija iekšpolitisks process, kurš nekādā veidā netika balstīts no ārpuses, tas bija vietējās politiskās elites, teiksim, daļas politiskās elites veikts valsts apvērsums, kura rezultātā tika likvidēta parlamentārā demokrātija Latvijā."

Tiesas spriedums šajā lietā gaidāms decembra sākumā.