Noslēdzot Dziesmusvētku 150.gadadienas priekšvakarā vaļā vērto izstādi "Vainagošanās. Arheoloģiskie, etnogrāfiskie un laikmetīgie vainagi Latvijas kultūrā", Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) laidis klajā jaunu izdevumu ar tādu pašu nosaukumu, informēja muzeja pārstāve Astrīda Burbicka.
Bagātīgi ilustrētais izdevums, kura atvēršana notiks 20.decembrī plkst.15 LNVM, tapis kā muzeja izstādes katalogs, kurā pētāmas gan krāšņo dažādu laikaposmu vainagu fotogrāfijas un vēsturiskie attēli, gan pētnieciski raksti un speciāli izstādei rakstīta laikmetīgā dzeja.
Grāmatā ietverta lielākā daļa muzeja kolekcijā esošo un izstādē eksponēto - apmēram 40 arheoloģisko un 100 etnogrāfisko vainagu. Pētnieciskajos rakstos detalizēti sniegta informācija par to izgatavošanas un nēsāšanas tradīcijām, sākot no 6.,7.gadsimta mijas līdz pat 19.gadsimtam.
Tāpat aplūkoti arī restaurēšanas izaicinājumi, ar kādiem sastopas muzeja speciālisti, pūloties saudzīgi atjaunot vēsturisko priekšmetu sākotnējo izskatu. Vainagu veidošanā izmantotos materiālus un darināšanas prakses tuvāk ļauj iepazīt attēlos izceltās detaļas un fotopalielinājumi.
Izdevumā apskatīta vainaga loma folklorā, kāzu tradīcijās, Dziesmusvētkos un modē, tā nozīme kā atzinības, varas un dižciltības simbolam. Grāmatā lasāms arī par vainaga attēlojumu Latvijas vizuālajā mākslā, kurā tas sākotnēji izpaudās tradicionālās kultūras koda robežās, bet 21.gadsimtā, saturiskajām interpretācijām kļūstot aizvien drosmīgākām, kļuvis arī par jaunrades un modes objektu, iemieso sabiedriski aktuālas tēmas. To apliecina grāmatā ietvertās Latvijas Mākslas akadēmijas jaunākās paaudzes mākslinieku izstādei radīto 25 laikmetīgo vainagu variācijas un to raksturojumi.
Publicēto rakstu autori ir Inita Heinola, Irita Žeiere, Elīna Ģibiete, Rasma Lezdiņa, Anastasija Silava, Tabita Lapiņa, Sanita Kalna, Mārīte Jakovļeva, Inita Saulīte-Zandere, Anete Karlsone, Anete Simanovska, Anda Ozoliņa. Sniegts arī satura kopsavilkums angļu valodā.
Izdevuma sastādītājas ir Astra Spalvēna, Inita Heinola, Irita Žeiere. Savukārt mākslinieks un maketētājs ir Mārtiņš Plotka, vāka dizaina autore ir Dita Pence. Fotogrāfiju autore ir LNVM fotogrāfe Landa Lagzdiņa.
Grāmatā izmantoti materiāli no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Universitātes akadēmiskās bibliotēkas, Rakstniecības un mūzikas muzeja un Nīcas senlietu krātuves.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
