Kā "Delfi" vēsta RVKM sabiedrisko attiecību speciāliste Ingrīda Lukaševiča, ekspozīcija sniedz iespēju iepazīt unikālus seniespiedumus, to saturu, kā arī gūt priekšstatu par grāmatu izgatavošanas procesu sākotni.
Izstāde iekārtota muzeja ekspozīcijas "Rīga Livonijas sastāvā. 13.-16. gs." zālē.
Izstādē eksponētas vairākas unikālas vērtības. Piemēram, Georga Manceļa sarakstītā grāmata "Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums" (Langgewünschte lettische Postill), izdota 1654. gadā. Muzeja krājumā saglabājusies šī apjomīgā darba pirmizdevuma daļa. Grāmata ir pirmais prozas oriģinālsacerējums latviešu valodā.
Georgs Mancelis, vācu tautības latviešu literāts, valodnieks, mācītājs un pedagogs, izmantodams tā laika vācu valodas ortogrāfijas paņēmienus, uzlaboja latviešu rakstu valodu, likdams pamatus latviešu valodas t.s. vecajai ortogrāfijai.
Tāpat būs aplūkojama Ernsta Glika tulkotā Bībele "Tā Svēta Grāmata jeb Dieva Svētais Vārds…", izdota 1689. gadā. Muzeja krājumā glabājas Ernsta Glika latviešu valodā tulkotās Bībeles pirmizdevums. Arī 1685. gadā izdotā grāmata "Rīgas atjaunotie aptieku noteikumi un cenrādis" (Stadt Riga erneuerte Apotheker – Ordnung und Taxa) ir vienīgais pilnais eksemplārs Latvijā. Tajā minēti vairāk nekā 3000 ārstniecības līdzekļi, kas tika tirgoti Rīgas aptiekās.
Tāpat ir īpaša iespēja aplūkot Rīgas mācītāja Hermaņa Samsona (daudzu atmiņā vēl aktiera Kārļa Sebra atveidotais Samsona kolorītais tēls kinofilmā "Vella kalpi") sprediķu krājuma "Debesu dārgumu krātuve" ("Himmelische Schatzkammer") saglabājušos titullapu no Nikolausa Mollīna 1625. gada iespieduma.
Izstādes eksponāti stāsta arī par 1630. gadā dibināto grāmatsējēju cunfti. Šīs cunftes paveiktajam piemīt nozīmīga kultūrvēsturiska vērtība vēl šodien - pēc vairāk nekā 300 gadiem.
"Aizgājušo gadsimtu grāmatas reprezentējas kā unikāla kultūrvēsturiska vērtība. Rīgā grāmatas iespiestas kopš 1588. gada, taču Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā atsevišķas senākās Rīgā iespiestās grāmatas saglabājušās no 17. gadsimta. Iespiedumi pārsvarā bija reliģiska satura. Tomēr iespiestās grāmatas saturiski pārstāvēja dažādas zinātņu nozares, kā arī ikdienā lietotus izdevumus. Teksti tika iespiesti latīņu, vācu un latviešu valodās. Paņemot rokās grāmatu, vispirms ievērojam iesējēja darbu, tad – grāmatizdevēja un visbeidzot iepazīstam grāmatas saturu," akcentē izstādes autore Antija Erdmane-Hermane, RVKM kartogrāfijas, dokumentu, iespieddarbu un periodikas kolekciju krājuma glabātāja.
Kad Rīgas rāte nodibināja pirmo grāmatu spiestuvi? Ko paveica pirmais Rīgas tipogrāfs Nikolauss Mollīns un viņa darba turpinātāji? No kurienes uz Rīgu ceļoja papīrs, no kādiem materiāliem izgatavoja grāmatu vākus un kāds bija iespaidīgo izdevumu svars? Ko slēpj vai atklāj grāmatu lapās atrodamās ūdenszīmes? Kas zināms par grāmatsējēju cunfti Rīgā? Uz šiem un uz virkni citu jautājumu, atbildes rodamas izstādes stāstā.
Izstāde apskatāma līdz 2024. gada 30. martam, iegādājoties muzeja pastāvīgās ekspozīcijas apskates biļeti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
