Protestētāji Parīzē uz 'Monas Lizas' gleznas uzlej zupu  (11)

Gleznu aizsargā ložu necaurlaidīgs stikls, tādēļ zupas uzliešana gleznu visticamāk nav bojājusi, vēsta BBC.

Kā vēsta BBC, kādā video redzams, kā protestētāji pieprasa ilgtspējīgu un veselīgu pārtiku, sakot, ka "mūsu lauksaimniecības sistēma ir slima".

Portāls "Delfi" iepriekš vēstījis par līdzīgiem protestu veiktiem uzbrukumiem da Vinči mākslasdarbam – 2022. gada 29. maijā, Luvrā noticis kārtējais uzbrukums ikoniskajai Leonardo da Vinči gleznai "Mona Liza". Toreiz kāds jauns vīrietis, pārģērbies par vecu sieviņu saķēpājis gleznas aizsargstiklu ar konditorejas krēmu.

Glezna cietusi arī iepriekš – 50. gados kāds vīrietis uzlēja šedevram sērskābi, kas diemžēl nepalika bez pēdām. Tāpat kāds bolīviešu students ir metis tai ar akmeni. Savdabīgs protesta akts saistībā ar gleznu notika 1974. gadā, kad tā bija deponēta uz izstādi Japānā. Kāda sieviete ratiņkrēslā centās gleznai uzliet sarkano krāsu, tādējādi protestējot pret neērto un nepielāgoto iespēju aplūkot mākslas darbu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tiesa, viņa gleznai netrāpīja un aplējās pati. Viens no pēdējiem uzbrukumiem gleznai bija 2009. gadā, kad kāda krievu tūriste meta gleznai ar dzēriena krūzīti.

Tāpat pirms vairāk nekā 100 gadiem "Mona Liza" krita par upuri garnadžiem. Glezna tika nozagta 1911. gadā un bija zudusi aptuveni trīs gadus.

Luvra ir pasaulē vispopulārākais mākslas muzejs. Pirms pandēmijas ierobežojumiem to vidēji gadā apmeklēja aptuveni deviņi miljoni cilvēku, bet "Mona Liza" ir šī muzeja skatītāju visiecienītākais eksponāts.

Mākslinieka Leonardo da Vinči glezna "Mona Liza" (arī "Džokonda") ir viens no leģendām un konspirācijas teorijām visvairāk apvītais mākslas darbs cilvēces pastāvēšanas vēsturē. Īpaši dedzīgi tiek apspriests gleznā iemūžinātā tēla noslēpumainais smaids – ļaudis jau gadsimtiem ilgi nespēj tikt gudri, kādas emocijas – prieku vai skumjas – tas atspoguļo.