SKATUVE UGUNI fotoVilkarsis--2
Foto: Mārtiņš Vilkārsis. Skats no izrādes "Skatuve. Ugunī"
Šī gada 5. februārī pulksten 19 Mihaila Čehova Rīgas krievu teātris rīkos tiešsaistes diskusiju "Savējie un svešie – no "Skatuves" dēļiem līdz mūsdienu Latvijai" par identitāti un kultūras traumu, par kreisajiem latviešiem vēstures lapu marginālijās, kā arī aktrisi Mariju Leiko, kas vienlaikus ir iedvesmojusi režisorus gan teātra izrādei Čehova teātrī, gan filmai "Marijas klusums".

Diskusijā piedalīsies lugas ""Skatuve" Ugunī" autors dramaturgs Artūrs Dīcis, kinozinātniece Elīna Reitere, filozofs un psihologs Vents Sīlis, vēsturniece Vita Zelče, socioloģe Inta Mieriņa un vēstures un sociālo zinātņu pasniedzēja Jeļena Matjakubova. Diskusiju vada publiciste, muzeja "Žaņa Lipkes memoriāls" direktore Lolita Tomsone.

Diskusiju tiešsaistē varēs skatīties Čehova teātra "Facebook" lapā, "lsm.lv" un "Delfi.lv".

Jau vēstīts, ka 3. februārī Čehova teātrī notiks Lauras Grozas režisētā pirmizrāde ""Skatuve" Ugunī". Izrādes dramaturģija tapusi patiesu vēsturisku notikumu kontekstā – stāsta fonā atspoguļoti 1937. un 1938. gada notikumi, kuros PSRS Lielā terora laikā īstenoja tā sauktās "nacionālās operācijas", tai skaitā "latviešu operāciju". Vēstures dati vēsta, ka šajās operācijās tika arestēti vairāk nekā 22 tūkstoši latviešu, no tiem gandrīz 17 tūkstošiem piespriests nāves sods – nošaušana. Viņu vidū bija arī Maskavas latviešu teātra "Skatuve" trupa, kurā spēlēja Eiropā atzītā teātra un mēmā kino aktrise Marija Leiko.

Pirmizrādes datums nav nejaušs, jo tieši 3. februārī 1938. gadā latviešu teātra "Skatuve" aktrisei Marijai Leiko NKVD Piemaskavas Butovas poligonā iešāva galvā. Viņas priekšā bija bedre, kurā jau gulēja NKVD slepkavu nošautie teātra "Skatuves" latviešu aktieri.

"Kas bija šie cilvēki, kurus šodien saucam par "neērtajiem latviešiem" – cilvēki, kuri bija izvēlējušies dzīvi Padomju Savienībā un kurus mēs šodien Latvijā pieminam, decembra pirmajā svētdienā izkarot sēru karogus, bet ar grūtībām saprotam viņu izvēles laikā, kad pastāvēja neatkarīga un nacionāla Latvijas valsts? Vai mūsdienu Latvijā mēs spējam identificēties ar šiem cilvēkiem un izprast viņu izvēles mūsu kopīgajā pagātnē? Vai arī spējam viņus pieminēt tikai tāpēc, ka totalitārā režīma pāridarījumi mums šķiet pārlieku liels sods par kolaboracionismu ar padomju varu?" diskusijā aplūkojamos jautājumus ieskicē organizatori.

Diskusija tiek organizēta sadarbībā ar valsts pētījumu programmu "Sabiedrības saliedētības vektori", ko īsteno Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadīts pētnieku konsorcijs. Sadarbības mērķis ir vienot mākslas un zinātnes spēkus, iesaistot plašu un daudzveidīgu publiku atklātā, cieņpilnā un kompetentā sarunā par Latvijas sabiedrībai būtiskiem jautājumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!