Rotas kā mākslas darbi. Vecrīgā atklāta izstāde 'Skārien-jūtīgs'  (2)

Izstādes kuratores Ginta Grūbe un Zane Vilka no Rotu mākslas biedrības.

Rotu mākslas biedrība darbojas kopš 2018. gada. Tās mērķos ietilpst gan kopīgu izstāžu organizēšana, gan informācijas uzkrāšana un glabāšana, gan apņemšanās popularizēt rotu mākslu vietējā un starptautiskā mērogā. Izstāde Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ir līdz šim apjomīgākā biedrības kopskate.

Izstādē piedalās Rotu mākslas biedrības dalībnieki: Māris Auniņš, Jānis Brants, Valdis Brože, Vladislavs Čistjakovs, Anna Fanigina, Ginta Grūbe, Aleksandra Federika Krastiņa, Andris Lauders, Guntis Lauders, Una Mikuda, Rasma Pušpure, Pēteris Ripa, Mārīte Rudzāte, Anita Savicka, Laura Selecka, Gints Strēlis, Jelizaveta Suska, Daria Svirel, Māris Šustiņš, Paula Treimane, Zane Vilka, Jānis Vilks, Maija Vītola-Zitmane.

Izstādes ideja balstās stāstos par cilvēkiem, viņu izvēlētajām rotām un darbu autoriem. Arī projekta nosaukums raksturo rotas dabu – būt saskarē ar cilvēku. Ekspozīcijā skatāmi mākslinieku oriģinālie jaundarbi, stāsti par katra dizainera radošo pieredzi un brīdi, kad rota satiekas ar īpašnieku. Apmeklētājiem tiek piedāvāta iespēja vērot rotas pievilcības maģisko spēku, mūsdienīgu izteiksmes līdzekļu daudzveidību, iepazīt rotu specifiku un dažādo materiālu sinerģiju.

Mākslinieki darinājuši rotas ārstiem, diplomātiem, filologiem, gleznotājiem, pasniedzējiem, studentiem, sev, radiniekiem, kolēģiem. Tāpēc līdztekus autordarbiem ekspozīcijā redzami fotogrāfa Mārtiņa Cīruļa veidotie portreti, kuros atspoguļojas rotu un to valkātāju vizuālais dialogs. Papildus Pēteris Pāss radījis skaņu instalāciju, kas iekļauj rotu tapšanas procesa audio fragmentus, elektroniskās mūzikas elementus un verbāli atklāj rotu nēsātāju domas un emocijas par rotaslietas nozīmi savā ikdienā.

Vērtīga projekta sastāvdaļa ir pašu mākslinieku komentāri izstādes objektiem, sniedzot padziļinātu ieskatu radošajā darbā. Piemēram, Annas Faniginas gaisīgās kompozīcijas veltītas klasiskās filoloģijas profesorei Ilzei Rūmniecei: "Daudzi dzejoļu fragmenti ir Ilzes ieteikti, un tos esmu iegravējusi uz caurspīdīgu akmeņu lauskām, kas iemieso tās senās sajūtas, noskaņas, idejas un noslēpumus, kā tālu zvaigžņu gaisma turpina dot lādiņu mūsu dvēselei vēl pēc vairākām tūkstošgadēm".

Mākslinieces Mārītes Rudzātes veidotā kaklarota "nepanESAMĪBA" satur konceptuālo vēstījumu "memento mori" jeb "atceries par nāvi": "Doma par savu neesamību mūsdienu cilvēkam ir nepanesama, tai pašā laikā apzināta dzīve ietver skaidru un skaudru mirstīguma apziņu un, iespējams, tieši tā dara eksistenci jēgpilnāku".

Par iedvesmas avotu rotu kolekcijai "112" dizainere Daria Svirel saka: "Rotaslietas ir atmiņas. Tāds ir arī manas kolekcijas stāsts – man piedzimstot, tētis mammai uzdāvināja auskarus, tomēr pēc kāda laika tie pazuda. Tad brālis antikvariātā atrada tādus pašus, un tā tie piedzima no jauna un tagad pieder man. Tas ir tik skaisti! Man radās vēlme veidot darbus, kas stāstītu par patieso un svarīgo, par dārgām atmiņām".

Projekta neparastais formāts, kas fokusējas uz rotu uztveres atklāsmi arī no lietotāju puses, rosinās izpratnes veidošanu par jauniem eksperimentāliem mākslinieciskajiem paņēmieniem un kopējo jomas evolūcijas virzību Latvijā. Speciāli sagatavotais izstādes katalogs un muzeja izglītojošā programma palīdzēs paplašināt auditorijas priekšstatu par aktuālajām tendencēm rotu dizainā, veicinot dialogu un diskusijas sabiedrībā.

Paredzot plašu skatītāju interesi, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs uz izstādes periodu ievieš papildu pagarināto darba laiku: bez trešdienām arī piektdienās būs iespēja apmeklēt muzeju no pulksten 11 līdz 19.