Žurnāls desmitajā pastāvēšanas gadā turpinās piedāvāt kvalitatīvus, daudzveidīgus un aizraujošus oriģinālliteratūras darbus un tulkojumus, kā arī vērtīgas vēsturei un sabiedriski aktuālām tēmām veltītas publikācijas.
2024. gada pirmajā numurā lasāma gan latviešu, gan igauņu un austriešu rakstnieku proza, raksts par tikpat kā nezināmu vēsturisku notikumu, grāmatu recenzijas, intervija ar vienu no mūsdienu izcilākajām ukraiņu rakstniecības autoritātēm un apaļā galda saruna par austrumslāvu faktora iespaidu uz Latvijas vēsturi un mūsdienām.
Latviešu stāstniecību pārstāv jau zināmie Gunta Šnipke un Osvalds Zebris, kā arī jaunais autors Lauris Bērziņš. Savdabīgu eseju uzrakstījis Pēteris Bankovskis, bet pārdomas par mūsdienām – Anda Līce. Igauņu rakstnieces Kairi Look stāstus tulkojis Guntars Godiņš, bet Latvijā iemīļotā igauņu rakstnieka Mēlisa Frīdentāla godalgoto darbu tulkojusi Maima Grīnberga.
Dzejas sadaļā publicētas jauno latviešu autoru Lāsmas Oltes, Māras Ulmes, Annas Dzintares un Laimas Martinskas dzejkopas. 20. gs. austriešu modernistes Ilzes Aihingeres dzeju no viņas vienīgā krājuma atdzejojis Artis Ostups.
Dzejnieks un tulkotājs Māris Salējs piemin dzejnieku Hermani Marģeru Majevski (1951‒2001), kura daiļrades aktīvākais posms bija 80.‒90. gadi, lasāma arī viņa dzejoļu izlase. Šogad "Domuzīme" īpašā rubrikā atgādinās par dzejniekiem, kuri cildināti pārāk maz un reti, bet kuru literārais devums ir neapstrīdami augstvērtīgs un pieder latviešu dzejas kanonam. Savukārt Viesturs Vecgrāvis uzrakstījis veltījumu Vilim Plūdonim, kuram atzīmējama 150 gadu jubileja.
Jau tradicionālo gada apskatu par aizvadītajā gadā izdotajām latviešu prozas un dzejas grāmatām veidojušas literatūrzinātnieces un kritiķes Ieva Lapiņa un Anda Baklāne. Tāpat recenzijas uzrakstījuši Ieva Garda-Rozenberga, Sintija Kampāne-Štelmahere, Līvija Baumane-Andrejevska un Ilmārs Šlāpins.
Šlāpins arī intervējis vienu no starptautiski pazīstamākajām ukraiņu rakstniecēm Oksanu Zabužko, kurai nesen latviski izdotas divas eseju grāmatas. Zabužko cita starpā norāda: "Visas tās rietumnieku muļķības, ka Putins ir traks... Nē, Putins nav traks. Jūs neko nesaprotat."
Par faktiem un argumentiem, par mērķtiecīgi radītiem mītiem caur austrumslāvu faktora prizmu sarunājas tiesību zinātniece Ineta Ziemele un vēsturnieki Andris Levāns, Juris Goldbergs, Gvido Straube, Daina Bleiere.
Vēstures sadaļā lasāms vēsturnieka Jāņa Šiliņa raksts par sarkano latvieti Pēteri Vītoliņu, kurš 1917.‒1918. gadā netālu no Maskavas uz neilgu laiku izveidoja pats savu – Kalugas Tautas Republiku.
Žurnālā publicēto ilustrāciju autori – Elīna Skrapce, Elvīra Beķere, Normunds Ozols, Sarmīte Māliņa. Vāka autors – Krišs Salmanis.
Žurnāls "Domuzīme" tiek veidots par VKKF piešķirto finansējumu. Iznāk sešas reizes gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
