Vai mākslā ir atļauts viss? 'Cūku komiksu' komentē eksperti

Vai mākslā ir atļauts viss, kas nav krimināli sodāms? Vai karikatūrists ir galma āksts, kas runā satīriski un tāpēc var darīt visu, ko grib? Vai mākslas darbs, tapis konkrētā laikā un vietā, var būt tajā neiederīgs? Vai publikācijas izņemšana, dzēšana var tikt uzskatīta par cenzūru? Šos jautājumus krietni saasinātākā veidolā nedēļas nogalē uzjundīja portālā "lsm.lv" publicētā mākslinieces Gundegas Evelones "Cūku komiksa" kārtējā sērija, kurā šoreiz kā cūkas bija attēloti Ukrainas neatkarības cīnītāji.

Komiksa sērija publicēta sestdien, 24. februārī, dienā, kad Latvijā un citviet pasaulē tika pieminēta otrā gadadiena kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un godināti kara upuri. Reakcija nebija ilgi jāgaida – sabiedrība sociālajos medijos reaģēja asi un nosodoši. Bija arī mākslinieces aizstāvji, kas kā argumentus mēģināja izmantot to, ka "Cūku komiksi" sabiedrisko mediju portālā tiek publicēti jau piecus gadus un absolūts vairums tēlu tajos ir vienmēr attēloti tieši kā cūkas. Situāciju komentēja pat Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, sociālajā medijā "X" norādot uz to, ka "jokot var un vajag, bet svarīgs ir arī konteksts", savukārt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) aicināja ombudi Andu Rožukalni izvērtēt publikāciju.

Radušos situāciju komentē karikatūrists Gatis Šļūka, mediju teorētiķe Ilva Skulte un mākslas kritiķe Santa Hirša.

Trūkstošais posms starp mākslinieci un publikāciju

Pazīstamais karikatūrists Gatis Šļūka savos darbos regulāri pauž komentāru gan par sabiedrībā sasāpējušiem jautājumiem, gan par politiskām aktualitātēm, tostarp arī Krievijas iebrukumu Ukrainā un ar to saistītām norisēm. Piemēram, laikrakstā "Latvijas Avīze" un portālā "lasi.lv" 23. februārī publicēta karikatūra, kas pasmaida par "dīvānā nogurušajiem" no kara Ukrainā, bet 21. februārī ironizēts par Rietumvalstu tukšajām runām reālas munīcijas vietā.

Uz "Delfi" jautājumu, kā māksliniekam saskatīt robežu starp asu satīru un rupju aizvainojumu, Gatis Šļūka atbild – šī sajūta katram ir individuāla. Viņš uzskata, ka nav iespējams uzrakstīt vienu formulu, kā vajag un ko drīkst vai nedrīkst attēlot, kā arī uzsver, ka nav iespējams simtprocentīgi izvairīties no kļūdām.