* * *
— Karsts. Es domāju — sirdī. — Puisis viņai uzsmaidīja ievziedu baltuma smaidu. Vecās kundzes, kas plūškoku pavēnī tiesāja kūkas pēc svētdienas dievkalpojuma un bija cieši nolēmušas nepiedot puisim viņa brūno, stingro vēdera muskulatūru starp izcilnajiem gurnu kauliem, tūlīt aizmirsa savu bargo spriedumu un ar skatieniem kā putukrējuma tauriņiem apsēda viņa atklāto seju.
— Upesgrava atkal pilna ar kaijām, drīz būs vētra, — atbildēja meitene un aizgāja, nolēmusi puisi neapkalpot. Dzīvi viņš, šķiet, vēl nepazina, tikai jaunību, bet tādas mantas viesmīlei pašai bija atliku likām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit