* * * Lai skan melodija par norītiem vārdiem, par neuzdzertu glāzi, par vaicāji klusi, cik pulkstens. Par to, kā tu mani iesāņus uzlūko pēc gariem gadiem, par to, kā kustas mākoņi rudenī un cik krasta ainava skaidra.
Mēs taustām cits citu caur plīvuru. Nesaplūst jēdzieni, nesedzas redzējumi, vārdi nozīmi iegūst bez tulkojuma. Kā bērns mācās valodu dzīvodams. Un satikāties jau sirmi. Iekrituši salmos, mēs raugāmies debesīs un runājam katrs ko savu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit