5. Valda vispārējs uzskats, ka tas, ko
rada ticība, nav mākslas darbs, ka tas ir prasts un rupjš
darbs, domāts vien neveiklākām būtnēm; tomēr tas tā
nebūt nav. Ticības dialektika ir vissmalkākā un ievērojamākā
no visām lietām, tai piemīt pacēlums, kuru es
spēju iztēloties, bet vairāk gan neko. Es varu izdarīt vareno
tramplīna lēcienu, ar kuru pārlecu bezgalībā, mana
mugura ir kā virves dejotājam, izmežģīta manā bērnībā,
tāpēc man tas viegli sanāk; es varu – viens, div', trīs –
staigāt pa dzīvi uz galvas, bet to nākamo es nespēju; brīnumaino
es nespēju veikt, par to varu tikai brīnīties.
6. Kas gan ir izglītība? Es biju domājis, ka tā ir mācību
programma, kas cilvēkam jāapgūst, lai panāktu pats
sevi; un tam, kurš negrib apgūt šo mācību programmu,
gauži maz palīdz tas, ka viņš ir dzimis pašā izglītotākajā
laikmetā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!