Fragmenti no Ingas Ābeles darba 'Kamenes un skudras' II
Foto: Dienas Grāmata
Fragmenti no Ingas Ābeles darba "Kamenes un skudras". Darbs Latvijas Literatūras gada balvai 2010 izvirzīts nominācijā Labākais oriģinālliteratūras darbs. Grāmatu klajā laidus izdevniecība "Dienas grāmata". Balvas saņēmēji tiks noskaidroti svinīgā ceremonijā Spīķeros 20. maijā.

Alisei, kam atkal nokrīt lietussargs. Alise acīmredzot nav vienīgā, kas izgudro nežēlīgus melus, kad viņu no kaut kurienes met ārā vai nelaiž iekšā, jo vīrietis skaļi kliedz — jautājums galu galā ir tikai un vienīgi par Dievu! Ja Viņa nav, tad aiziet — klonējam veiksminiekus, kastrējam dzērājus un tādā garā. Bet, ja Viņš ir, tad katrā dzērājā negaidīti var atspīdēt Visuaugstā dievišķā būtība! Tu man saki — nedzer, citādi šķiršos no tevis; viss tavās rokās, tu man saki, un tā jau it kā arī ir, bet redzi — tomēr atkal esmu lopā, tas nozīmē — viss vēl nav zaudēts, jo viss vēl nav mūsu rokās! Es atkal esmu lopā, tas nozīmē — Dievs ir, Margarēt!

Margarēta izvelk vīrišķi uz ielas un kaustīdama stumj uz mājas pusi. Alise atstāj tējas tasi uz biljarda galda un atceras, ka pēc trim minūtēm viņai jāšķiras. Viņa izmetas pa durvīm, glīti nobērusi savu iepriekš izdomāto frāzi: paldies, bija ļoti labi! Rudmate māj viņai un dziļi elpo, nolēmusi nirt pēc biljarda bumbām citā dīvānā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!