Vasaras saulgrieži ir pilnbrieda laiks, gada garākā diena un īsākā nakts - pārējas punkts, kad saule uzkāpusi pašā debesu kalna virsotnē. Vasaras saulgriežos, kas tiek dēvēti arī par Jāņiem, tos svinot, ievērojot tautas tradīcijas, var piedzīvot atklāsmi, ka esam dabas bērni. Tieši vasaras saulgriežos var fiziski sajust, kā visa dzīvā radība saņem spēkus, uzplaukst neparastā krāšņumā un dāsni dalās ar ikvienu.
Jāņu norises iesāksies ar rotaļām, sadziedāšanos un vainagu vīšanu, siera siešanu un Jāņu nakts leļļu teātri bērniem. Tad, jau jāņabērniem pulcējoties kuplākā skaitā, sāksies dārza un sētas aplīgošana, sasveicināšanās ar muzejrezervāta saimniekiem. Nakts gaitā notiks saules daudzināšanas rituāli, tiks degta uguns pūdele, ugunskurs un ritināts uguns rats. Pašā nakts melnumā, aizbaidot raganas un vilkačus, Dziesmu dārza ielejā dimdinās dūdu un bungu grupa "Auļi", visiem svētku dalībniekiem palīdzot aizdzīt miegu un saņemt dabas doto enerģiju. Rīta ausmā kopīgā gājienā pie Skandinieku avotiņa risināsies ūdens rituāls, lai acis visiem skaidras, sagaidot sauli Dainu kalnā uzlecam.