Andris Ogriņš (1975) ir divu dzejoļu krājumu – "es zvēru pie kraukļiem" (2008) un "zem pulksteņa pulkstenis" (2011) – un dzejprozas kopojuma "Pēdējā santīma grāmata" (2012) autors. Literatūras gada balvai nominēts Ogriņa krājums "zem pulksteņa pulkstenis". Nav viegli ar viņu sarunāties – ļoti bieži atbildes vietā jāieklausās daudzu daudzpunktu sanoņā, divus teikumus mēdz atdalīt bezdibenīgas pauzes, bet Ogriņa ironijai vēl nav izdomātas zīmes, kā to atveidot grafiski, jo rakstiskā tekstā ne vienmēr nojaušams, vai Ogriņš teikto domājis nopietni vai ironiski. Viņš apgalvo, ka rakstot ļoti kompakti – arī runas maniere ir kompakta, banāls izteikums klusuma kontekstā var kļūt nopietns un iegūt negaidītas dziļuma dimensijas.
Foto: Andris Ogriņš LALIGABA dzejas lasījumos
Guntis Berelis. Dzejnieks mūslaikos ir tāda ļoti perifēra personība – un, visticamāk, arī par trīs grāmatu autoru, Literatūras gada balvas laureātu Andri Ogriņu puslīdz nojēga vien retajam. Iemetot aci iedomātā spogulī – ko tu tur redzi?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!