Dzejniece un gleznotāja Ruta Štelmahere Latvijas Literatūras gada balvai izvirzīta kategorijā Labākais dzejas krājums. Viņa nominēta par darbu "Klēpis", izdevējs "Mansards".
Dace Rukšāne: Pēc profesijas un pamatnodarbošanās tu esi gleznotāja. Vai tas ir vienīgais izskaidrojums tam, ka uz tavu otro dzejas krājumu "Klēpis" bija jāgaida gandrīz 14 gadi?
Ruta Štelmahere: Diemžēl arī gleznošana nav mana pamatnodarbošanās. Ir sanācis, ka strādāju par gleznošanas, tekstilmākslas un mākslas valodas pamatu skolotāju Jēkabpils mākslas skolā. Liela mana ikdienas daļa aizrit kopā ar bērniem, hmm, nu jau kādus 18 vai 19 gadus. Man tas ļoti patīk - darīt radošas lietas kopā ar citiem. Nu jau arī - ar mākslas skolā izaugušajiem bērniem, ar dažiem no viņiem joprojām regulāri tiekos - kopā gleznojam, lasām dzejoļus, runājamies par dzīvi un mākslām. Ja man ir jāizvēlas starp mākslu, dzeju un cilvēku, parasti izvēlos pēdējo. Pilni pagalmi cilvēku - tā ir mana ikdiena. Tāpēc daļēji grāmatas ilgo tapšanu var izskaidrot ar manu sabiedrisko dzīves stilu. Nu jā, arī ar dzīves apstākļiem - lielo šaurību, kurā dzīvo mana ģimene. Literatūra prasa vienatni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!