Tulkotāja Dace Meiere šogad Latvijas Literatūras gada balvai izvirzīta par lietuviešu rakstnieces Kristinas Sabaļauskaites darba "Silva Rerum" tulkojumu latviešu valodā. Izdevējs "Zvaigzne ABC".
Dace Rukšāne: Vai, tulkojot grāmatu, konkrētā valoda ir jāpārvalda pilnībā vai tomēr daļēja valodas apguve notiek pašā procesā?
Dace Meiere: Abējādi. Valoda jau nav nekas tāds, ko var iemācīties līdz galam, sasniegt pilnību un apstāties. Turklāt tulkotājam jāapgūst ne tikai valoda, bet arī attiecīgā kultūra un katrai grāmatai apkārt pastāvošie konteksti. Citādi var aiztulkoties šķērsām un nejauši iztulkot būtībā citu tekstu – ne to, ko iecerējis autors. Tāpēc es tulkoju tikai no itāļu, spāņu un lietuviešu, lai gan lasu vēl dažās citās. Piemēram, sāku mācīties turku valodu, bet drīz vien sapratu, ka nekad nevarēšu no tās tulkot, jo nepaspēšu apgūt kontekstus – visu islāmisko fonu, vēsturi, arābu un persiešu valodas ietekmes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!