Ingmāra Balode ir dzejniece, tulkotāja, debitējusi ar publikācijām 90.gadu vidū. Beigusi Rīgas Lietišķās mākslas koledžu un Latvijas Kultūras akadēmiju.
Tulko daiļliteratūru pārsvarā no poļu un angļu valodas, bet atdzejo arī čehu, slovāku un krievu autoru darbus. Pie nozīmīgākajiem līdz šim publicētajiem tulkojumiem pieder poļu autores Dorotas Maslovskas romāns "Poļu-krievu karš zem sarkani baltā karoga" (2007), Hannas Krālas romāns "Paspēt brīdi pirms Dieva" (2005) un Ādama Zagajevska dzejas izlasi "Svešā skaistumā", kā arī kultūras izdevumos publicētie E.E. Kamingsa darbu atdzejojumi.
Pirmais dzejoļu krājums 2007. gadā – "Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli".
Liāna Langa: "Filigrāni dziedājumi – laikmetīgi, grodi dzejoļi – mūslaiku trubadūra albas rītausmai un dzīvei. Ingmāras Balodes dzejas pievienotā vērtība ir stabila, nopietna kultūras bagāža un vitāla iekļaušanās Eiropas tradīcijā un jaunās dzejas kontekstā. Šajos dzejoļos latviešu mēle vēlreiz ieskanas kā no jauna."
Maira Asare: "Ingmāras Balodes dzejoļu krājums "ALBA" liecina par dziļu Eiropas kultūras slāņu klātbūtni gan autores poētiskajā, gan cilvēciskajā pieredzē, kas krājumam piešķir stabilitāti un nosvērtību arī tur, kur autores balss skan šķietami trausla un neaizsargāta."
Jānis Ozoliņš: "Balodes Alba izskan tūkstoš mazās, saules un mīlestības sasildītās lietās, kuras no ikdienas sīkumiem, mirklīgām atskārsmēm un tuvu autoru dzejas frāzēm būvē jaunas sievietes portretu – viņa ir gaisīga, bet dziļa, bieži klīst pa pasauli, bet vienmēr atgriežas mājās, mīl mākslu un grāmatas, bet spēj atrast kopīgu valodu gan ar sirmgalvi, gan bērnu."