Labākais dzejas krājums: Artis Ostups 'Fotogrāfija un šķēres'  (1)

Dzejnieks, tulkotājs, 2010. g. izdots debijas dzejoļu krājums "Biedrs Sniegs", tas nominēts Literatūras Gada balvai un 2011. gadā saņēmis speciālbalvu Ojāra Vācieša prēmijas konkursā.

Jānis Vādons: "Smalka un mierīga dzeja. Dzejnieks neļaujas emociju izvirdumiem, toties katra tēla precizitāte un nospriegojums sniedz negaidītu katarsi. /../ Tomēr arī tad, kad dzejolis šķiet tapis gluži vienlaikus ar tajā aprakstīto, vārdi ir nosvērti un gudri, it kā tie būtu ilgi meklēti tālās atmiņās. Un, pat ja dzejai ir vulkāniska izcelsme, tā balsi meklē apdzisušajos, smagajos pelnos."

Anna Auziņa: "Autora otrajam dzejas krājumam raksturīga augsta gaumes un kvalitātes latiņa, arī konsekventa turēšanās pie iedibinātās estētikas. Vai tā būtu Eiropas un pasaules labāko 20. gs. dzejas paraugu pārradīšana autora tagadējā laika, telpas un emociju gammā vai indivīda sevis apzināšanās ceļš dzimtas un nācijas vēstures kontekstā, vai arī vienkārši gleznošana no dabas ar vārdiem – ne mirkli nevājinās dzejas skaistuma blīvums un viendabīgums."

Ieva Kolmane: "Ostups vingrina gan pašu dzeju, gan dzejas lasītāja/klausītāja meistarību – te nav ne "saprotami dvēseliskās" dzejas, ne saviesīgos pasākumos lietojamu rindu, ne uzbāzības. No vienas puses, sevi piesaka intelektuālisms (dažs teiktu – snobisms) – lērums atsauču uz kultūrvēsturisko fonu –, no otras, viens no dzejas mūžvecajiem plusiem: ka te ir īstā vieta, kur gremdēties divvientulībā ar sevi un valodu. /../ Ostupa jaunākais krājums ir dzejas+valodas+domas laboratorija, kur viņš pats rosās kluss un baltā uzsvārcī – visticamāk, nakts stundās."