Šovakar 'Rīgas festivālā' – Keidža mūzika Žvikova un Rubīna izpildījumā  (4)

Programmā – Keidža "Sonātes un interlūdijas sagatavotām klavierēm", "Svīta rotaļklavierēm", miniatūras un arī hrestomātiskais opuss "4:33" jeb četrarpus minūtēm ambienta klusuma.

2012. gads aizritēja Džona Keidža simtgades zīmē. Keidžs (1912–1992) bija viens no ietekmīgākajiem un provokatīvākajiem 20.gadsimta komponistiem un domātājiem. Viņš pazīstams kā jaunu tembru meklētājs un drosmīgs eksperimentētājs, kurš azartiski rīkoja performances un hepeningus, apbrīnoja klusumu un cīnījās par skaņas "cilvēktiesībām".

Viens no šī amerikāņu skaņraža radikālākajiem teicieniem – "sounds we hear are music" (Viss, ko dzirdam, ir mūzika) satricināja līdzšinējos priekšstatus par mūziku un tās uztveri, pozicionējot pavisam jaunu pārliecību – jebkura skaņa ir mūzika, ja vien tajā attiecīgi ieklausās. Keidžs mēdza pārbūvēt mūzikas instrumentus, pielāgojot tos savām skaniskajām idejām, kā arī par mūzikas instrumentiem padarīja sadzīves priekšmetus, kuru skaniskais pielietojums uz skatuves klausītājiem nebija iedomājams.

Jura Žvikova sagatavotajā performancē varēs iepazīt gana daudzveidīgu Džonu Keidžu. Pianists sēdīsies pie dažādiem taustiņistrumentiem – tiks lietotas parastās klavieres, sagatavotās jeb preparētās klavieres un bērnu spēļu klavieres, kādas daudzi no mums atcerēsies savulaik bērnudārza rotaļlietu arsenālā redzējuši. Kopā ar pianistu šajā programmā piedalīsies arī starptautisku atzinību guvušais režisors un videomākslinieks Roberts Rubīns, kura veidotās projekcijas neuzkrītoši, bet efektīgi papildinās muzikālo priekšnesumu.

Par sagatavotajām klavierēm žurnālā "Mūzikas Saule" Juris Žvikovs stāsta: "Kad spēlēju Keidža sonātes un interlūdijas, klavieres ir pilnas ar skrūvēm, plastikas gabaliņiem, dzēšgumiju. Drīz kļūšu par veikala "K-rauta" pastāvīgo klientu, jo pērku skrūves un eksperimentēju. Lai atskaņotu šos darbus, man jānēsā līdzi koferītis ar dažāda diametra skrūvēm. Skaņa ir ļoti interesanta, manuprāt, un pats labākais ir tas, ka šī mūzika neskan vis vecmodīgi, bet gan pilnīgi maģiski un brīnumaini."

"Pirmkārt, koncerts nebūs tāds, kā "ar kreiso kāju pakasīt labo ausi". Lai cilvēkus neatbaida ne komponists, ne programmas nosaukums: šausmas, ausis būs jābāž ciet! Mūzika patiesībā būs ļoti harmoniska, skaista un maģiska. Otrkārt, visvairāk būs klusas mūzikas, brīžiem pat ekstremālos garumos, jo saskaņā ar Keidža kredo mūzikai ir jānomierina un jāapskaidro cilvēka prāts, lai viņš varētu uztvert kaut ko augstāku, dievišķu," uzsver Juris Žvikovs. Potenciālo klausītāju uzmundrinot ar paša komponista izteicienu "Es nespēju saprast, kāpēc cilvēki baidās no jaunām idejām, es baidos no vecām!" –, pianists aicina klausīties un uztvert dzīvi ar atvērtu prātu. "Varbūt tieši tā gūsiet lielu gandarījumu," viņš piebilst.

"Pirmais, ko cilvēki saka, tās [klavieres] ieraugot, – ārprāts, cik nežēlīgi pret klavierēm! Patiesībā tas ir ļoti saudzējošs instruments, ar to paplešu stīgas un tikai tad uzmanīgi ielieku skrūvi, lai netraumētu stīgas. Sākumā bāzu pirkstu, bet zini, sāp! Augšējā reģistra stīgas ir ļoti nospriegotas..." J. Žvikovs palepojas, ka, spēlējot šādi sagatavotas klavieres, līdz šim neesot gadījies pārraut stīgu. Toties, spēlējot dinamiskos klasiķu – Rahmaņinova vai Prokofjeva – darbus, tā noticis gan!

Tembri, kas rodas, sagatavojot klavieres, ir ļoti skaisti un krāsaini. Ja kāds dzirdējis gamelānu zvaniņus, tā ir tieši tāda skaņa, salīdzina Juris Žvikovs. Pianista sapnis ir nospēlēt visas 16 Keidža sonātes un interlūdijas klavierēm. Pagaidām viņš piedāvā daļu no šā apjomīgā cikla, šai izlasei piepulcējot arī vairākus citus opusus – līdz pat visslavenākajam Keidža skaņdarbam "4:33" (1952), kurā mūziķim nav jānospēlē neviena skaņa.

Par Keidžu pianistam ir daudz interesanta ko stāstīt. Kāpēc vajag sagatavot klavieres? Vai tāpat labi neskan? "Kad Keidžs to sāka, tā nebija klavieru kritika – ka viņu neapmierinātu klavieru skanējums un gribētos pārsteigt ar kaut ko jaunu, nebijušu, lai visi viņu atceras. Sākums bija ļoti prozaisks. Reiz viņš uzrakstīja mūziku vienai dejotājai – klavierēm un četriem sitaminstrumentiem. Taču izrādījās, ka uz skatuves bija vieta tikai klavierēm. Keidžs sāka eksperimentēt, lai klavieres pārvērstu par sitaminstrumentu. Sākumā lika uz stīgām avīzes, pannas, naglas. Taču spēlējot priekšmeti sāka vibrēt, lēkāt un krist cauri stīgām. Trijās dienās sapratis, ka jāliek tā, lai turas stīgās!"

Juris Žvikovs klavierspēli apguvis Jelgavas mūzikas skolā, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Luksemburgas konservatorijā, Pībodija konservatorijā Baltimorā. Viņa skolotāji bijuši Zigrīda Šillere, Jānis Lielmanis, Arnis Zandmanis, Teofils Biķis, Marko Krauss, Roberts Makdonalds. Viņš ir vairāku starptautisku pianistu konkursu laureāts. Saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu 1994", nominēts "Lielajai mūzikas balvai 2012" par izcilu darbu ansamblī.

Uzstājies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, "Sinfonietta Rīga", Liepājas simfonisko orķestri. Sniedzis solokoncertus Latvijā un citās valstīs. Piedalījies Gidona Krēmera festivālā Lokenhauzā. JVLMA docents. Sniedzis meistarklases Eiropas un ASV mūzikas augstskolās. Ieskaņojis Latvijas komponistu klaviermūzikas antoloģisku dubultalbumu. Divas reizes ieguvis Fulbraita stipendiju – 1996. gadā studijām Baltimorā un 2009. gadā pedagoģiskam darbam Kalifornijas Mākslu institūtā.

Jau vēstīts, ka šovasar trešo reizi vasaras sākumu Rīgā ieskandinās vērienīgākais klasiskās mūzikas notikums Baltijā – Rīgas festivāls, kas kļuvis par tradīciju, ko novērtē gan daudzi rīdzinieki, gan pilsētas viesi.

Festivāls šogad notiks no 3.līdz 20.jūnijam, pulcējot izcilākos Latvijas un citvalstu māksliniekus. Atklāšanas un noslēguma koncertos mūsu izcilo mūziķu Vestarda Šimkus un Baibas Skrides sniegumā varēsim baudīt šī gada jubilāra Riharda Vāgnera mūzikas diženumu. Koncertos dzirdēsim arī Lielās mūzikas balvas 2012 laureāti akordeonisti Kseniju Sidorovu, kori "Latvija" un Latvijas Radio kori, dziedātāju Renāru Kauperu, Latvijas sitaminstrumentu zvaigznes, kanādiešu mecosoprānu Mišu Brigergosmani, "a cappella" kvartetu "Anonymous 4" no ASV, Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri un citiem.

Biļetes uz koncertu "Džons Keidžs. Audiovizuāla performance četrām klavierēm" un citiem Rīgas festivāla koncertiem pieejamas visās "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās un internetā.