Guns N'Roses 'Chinese Democracy'
Parasti, rakstot recenzijas, dažos vārdos tiek pieminēta albuma priekšvēsture un tad analizēta pati mūzika. Tomēr šis ir neparasts gadījums, jo uz "Guns N'Roses" jaunāko veikumu "Chinese Democracy" nācās gaidīt 15 gadus - pietiekami ilgu laiku, lai pauze apaugtu ar leģendām vairāk kā pati mūzika.
No klasiskā "Guns N'Roses" šos gadus ir pārdzīvojuši vien "frontmens" Aksls Rouzs un taustiņieks Dizijs Rīds, tādēļ, iespējams, pat nav īsti godīgi to saukt par 'Rožu' albumu, bet ilgstošie tiesas procesi par autortiesībām ir nolikuši visu pa vietām. Ko gan nevar teikt par žurnālistiem, kuri katrā izdevīgā brīdī mēģinājuši grupas lauskas padarīt par vēl lielāku izsmieklu. (Ja, piemēram, uz "Rolling Stones" albumu jāgaida astoņi gadi, bet uz "Beach Boys"  līderi Braienu Vilsonu, lai viņš pabeigtu savu eposu "Smile" - pat 38 gadi, tas nevienu neizbrīna, jo šie mūziķi ar solījumiem nebārstās.) Tāpēc mums atliek tikai priecāties, ka Aksls ar jauno kompāniju vispār spējis pabeigt darbu.

Pirmo dziesmu 'This I Love' jaunajam albumam Aksls sacerēja jau 1993.gadā īsi pēc kaverversiju albuma "The Spaghetti Incident?" iznākšanas, taču jau pēc pāris gadiem klasiskā sastāva dalībnieki (Slešs, Dafs un Mats Sorums) bija aizmukuši, nodēvējot Akslu par diktatoru, kura vadībā strādāt nav iespējams.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit