Izcilās latviešu dziedātājas Regīnas Frinbergas (1928) karjera uz Latvijas Nacionālās operas skatuves ilga mazliet vairāk nekā 20 gadu laikā no 50. gadu sākuma līdz 70. gadu pirmajai pusei.
"Regīna Frinberga bija sava laika labākais liriskais opersoprāns", stāsta mūzikas žurnālists Orests Silabriedis. "Viņai bija dabas dota balss. Kā pati Regīna Frinberga kādā radiointervijā teica – nekas neesot bijis jāstāda vai jāpārstāda, atlika tikai attīstīt.
Šī iemesla dēļ dziedātāja konservatoriju beidza četros, nevis piecos gados. Pati kopā ar koncertmeistaru sagatavoja eksāmena programmu. Klausījās Aleksandrs Viļumanis seniors, klausījās citi pedagogi un atzina par labu esam".
1953. gadā Regīna Frinberga debitē uz Latvijas Nacionālās operas skatuves, dziedot titullomu Alfrēda Kalniņa operā "Baņuta". Drīz pēc tam viņa piedalās Maskavas dekādē, kur pārstāv Latvijas mākslu, dziedot titullomu "Baņutā", Annu Marģera Zariņa operā "Uz jauno krastu" un Fevroniju Nikolaja Rimska-Korsakova operā "Teiksma par neredzamo pilsētu Kitežu". Uzreiz pēc dekādes Regīna Frinberga saņem pirmo padomju laika titulu, un viņas karjera plaukst. Dziedātājas lomu skaitā ir Toska, Mimī, Liza ("Pīķa dāma"), Marta ("Ieleja"), Elizabete ("Tannheizers"), Elza ("Loengrīns"), Amēlija ("Masku balle"), Nataša ("Nāra"), Tamāra ("Dēmons"), Katerina Izmailova. Viņa piedalās "Nībelunga gredzena" operu izrādēs, dzied Elenu Bendžamina Britena operas "Pīters Graimss" iestudējumā un ir spoža Laimdota Jāņa Mediņa operas "Uguns un nakts" 1966. gada uzvedumā. Regīnas Frinbergas kroņa loma un karjeras vainagojums ir Lučija Doniceti operā "Lucia di Lammermoor".
Latvijas Radio rīcībā esošie ieraksti liecina, ka viņa bijusi arī brīnišķīga Mikaēla, Jaroslavna, Eiridike, Santuca un Dezdemona. Imanta Kalniņa "Oktobra oratorijas" ieskaņojumā Leonīda Vīgnera vadībā solistu kvartetā Regīnas Frinbergas spožā balss skan neticami skaisti.
1993. gadā Latvijas Republikas Kultūras ministrija, pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas, pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu. Aizsākās tradīcija, kas izveidojusies gan par pašu mūziķu, gan mūzikas cienītāju īpaši gaidītu notikumu. Kopš 1996. gada LMB pasniegšanas ceremonija notiek Latvijas Nacionālajā operā, bet ceremonijas norisei seko Latvijas radio klausītāji un Latvijas televīzijas skatītāji tiešraidē.
LMB augsto prestižu gan sabiedrībā, gan mūziķu aprindās nodrošina respektablas žūrijas darbs, kuras dalībnieki visu gadu apmeklē koncertus un ik mēnesi satiekas sēdēs. Janvāra sākumā žūrija izvirza LMB iepriekšējā gada nominantus, par kuriem paziņo īpašā Kultūras ministrijas preses konferencē, un tikai pirms paša LMB pasniegšanas pasākuma notiek žūrijas balsojums par laureātiem.
No 2011. gada Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremoniju un svinīgo koncertu atbalsta pasaulē labi pazīstamais konjaka nams "Hennessy".
Biļetes - "Biļešu paradīzes" kasēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
