Šī gada 13. maijā 92 gadu vecumā mūžībā devusies kanādiešu rakstniece, Nobela prēmijas literatūrā laureāte un citu prestižu nozares balvu saņēmēja Alise Manro, ziņo ārvalstu mediji.
Kā vēsta "The Guardian", rakstniece dzīves pēdējos 10 gadus cieta no demences, bet mūža nogali pavadīja aprūpes namā Ontario, kur arī 13. maijā aizmiga mūža miegā
Alise Manro (Alice Munro, 1931-2024) vairāk nekā 60 gadu ilgās karjeras laikā lielākoties rakstīja īsos stāstus, kas kopumā izdoti 14 krājumos. Tāpat iznākušas astoņas viņas stāstu izlases.
Viņas stāsti ir bijuši publicēti izdevumos "The New Yorker", "Atlantic Monthly", "Paris Review" un citos, stāstu krājumi tulkoti daudzās pasaules valodās
Latviski tulkots viņas no īsajiem stāstiem veidotais romāns "Meiteņu un sieviešu dzīves" ("Zvaigzne ABC", 2005), kā arī krājums "Dārgā dzīve" ("Zvaigzne ABC", 2015), pēc kura pirmizdevuma 2012. gadā rakstniece paziņoja, ka pārtrauc literāro darbību.
2013. gadā Manro saņēma Nobela prēmiju literatūrā. Viņa ir pirmā kanādiete, kas saņēmusi šo balvu, tāpat arī 13. sieviete, kas tikusi pie Nobela prēmijas literatūrā. Manro ir arī Bukera balvas un daudzu citu literāru prēmiju laureāte, kā arī trīs reizes saņēmusi Kanādas ģenerālgubernatora balvu literatūrā.
Rakstniece Margareta Atvuda par Manro teikusi, ka viņa ir "šī laika viena no svarīgākajām angļu valodā rakstošajām autorēm". Salmans Rušdi sauca viņu par "formas meistari", bet Sintija Ozika reiz Manro nodēvēja par "kanādiešu Čehovu".