Šī gada 5. augustā mūžībā devies kinorežisors Arnis Akmeņlauks, liecina Latvijas Kinematogrāfistu savienības publicētā informācija.
Mākslinieku pēdējā gaitā pavadīs sestdien, 10. augustā pulksten 10 Rīgas krematorijā.
Arnis Akmeņlauks (1937-2024) bija izcils latviešu dokumentālā kino režisors, kura karjera atstāja pēdas Latvijas kino pasaulē, norāda Latvijas Kinematogrāfistu savienības pārstāvji. Akmeņlauka ceļš sākās Vandzenes septiņgadīgajā skolā, Talsu vidusskolas un Talsu Sporta skolas vieglatlētikas nodaļā (1952-1955), Kaspijas Augstākās Jūras karaskolas mīnētāju-torpēdistu fakultātē (1955-1959). Taču tieši aizraušanās ar filmu veidošanu noteica viņa mūža darbu. Kino veidošanu apguvis studējot Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūta kinorežisoru fakultātē (1965-1969). Paralēli mācībām Kinematogrāfijas institūtā Maskavā 1961. uzsācis darbu Rīgas Kinostudijā kā inženieris-konstruktors, gadu vēlāk kļūstot par kinostudijas administratoru. No 1966. gada Akmeņlauks bijis režisors Vissavienības Aizsardzības ministrijas kinostudijā, no 1969. līdz 1992. gadam kinorežisors Rīgas Kinostudijā, Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedrs kopš 1982. gada. No 1994. līdz 1997. gadam bijis Rīgas domnieks Māra Purgaiļa sasaukuma laikā.
Viens no ievērojamākajiem Akmeņlauka ieguldījumiem bija 1976. gadā viņa iniciētais kinožurnāls "Gaismēnas". Ar "Gaismēnas" palīdzību viņš kritiski atainoja tā laika absurdus, izpelnoties atzinību par saviem skarbajiem un pārdomas rosinošajiem sižetiem. Viņa darbs pie šī kinožurnāla tika novērtēts ar "Lielā Kristapa" balvu kā labākā dokumentālā filma 1987. gadā.
"Viņa mantojums paliek caur viņa ietekmīgajām dokumentālajām filmām un viņa ieguldījumu Latvijas kultūrā un kino. Izsakām visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem un kolēģiem!" raksta Latvijas Kinematogrāfistu savienība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!