Viņsaulē devusies gleznotāja Biruta Delle

Atgādinām, ka 2024. gada janvārī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā bija skatāma plaša Delles darbu izstāde "Gleznot katru dienu".

Kā rakstīja mākslas kritiķis, publicists un šīs izstādes kurators Vilnis Vējš, Biruta Delle ir augstu novērtēta un izstāžu apmeklētāju mīlēta latviešu māksliniece, kura glezno jau vairāk nekā sešdesmit gadu.

Pedagogs Ansis Stunda mācīja viņu individuāli, jo saskatīja īpašu apdāvinātību. "Brīvā laika man vairs nebija – nekad. Bet es to arī negribēju," Delle rakstīja autobiogrāfijā (2007). Pēc pāris gadu studijām Latvijas Mākslas akadēmijā pie Konrāda Ubāna viņa augstskolu pameta. Atbalstu jaunā gleznotāja atrada starp bitņikiem kafejnīcā "Kaza". Neskatoties uz nepabeigto izglītību, Birutas Delles darbus no 1967. gada pieņēma izstādēs. 1979. gadā viņa sarīkoja pirmo no vairākām personālizstādēm Latvijas Mākslinieku savienības izstāžu zālē, 1993. gadā – Valsts mākslas muzejā (tagad – LNMM).

Kā raksta Vējš, padomju laikā Delle dzīvoja it kā divās paralēlās pasaulēs: autores darbi parādījās oficiālajā izstāžu apritē, bet ikdiena noritēja ideālistiskā savstarpējas pašpalīdzības vidē, kur bija sastopami dažādi "autsaideri". Tomēr fokusā nešaubīgi atradās māksla. "Visu ģimeni pakļāvu mālēšanai. Nejutos vainīga, jo nekad neesmu izjutusi sevi kā sievieti – māti vai sievu. Es vienmēr esmu bijusi gleznotāja, kurai ir jāpilda sievietes pienākumi," teikusi māksliniece.

Biruta Delle bija ļoti ražīga, realizēja pārdrošus projektus – iekārtoja darbnīcas tālu no Rīgas, strādāja ar audzēkņiem neformālā studijā –, taču daudz kas no šādi radītā pazudis vai gājis bojā, raksta Vējš. Arī viņas daiļrade ietvēra divus virzienus: fanātiskas dabas, āra studijas, īpaši pievēršoties silto un vēso laukumu attiecībām, un vērienīgas daudzfigūru kompozīcijas, kurās izpaudās spilgtā iztēle. Mākslas pētnieki gleznotājas darbos saskata sirreālisma elementus, tomēr ar šo virzienu viņu saista vairāk automātiskās skicēšanas prakse nekā stila formālās pazīmes.

Biruta Delle ir publiski stāstījusi par personiskās dzīves sarežģījumiem: depresijas epizodi, pieredzi ar medikamentiem un meditāciju, tuvu cilvēku psihiskajiem traucējumiem un konfliktu, kas 1993. gadā rezultējās letāli. Tāpat par grūto krīzes pārvarēšanas ceļu, kurā mākslinieci glābušas sarunas ar mācītāju un – darbs. "Šīs sarunas uz mani iedarbojās kā zvērests: gleznot katru dienu."

Biruta Delle regulāri rīkoja jaunāko darbu personālizstādes, viņas gleznas atrodas lielākajās valstiskajās kolekcijās un daudzo talanta cienītāju īpašumos.