Mūžībā devies režisors Kārlis Auškāps

Atvadīšanās no režisora Kārļa Auškāpa notiks sestdien, 16. decembrī, Rīgā, Āgenskalna Baznīcā, Mārupes iela 14 no plkst. 11.00. Dievkalpojums 12.00. Pavadītāji tiks gaidīti arī 13.45. pie Rīgas 1. Meža kapu vārtiem.

Kā iepriekš vēstīja teātris, Auškāps smagā stāvoklī ar aortas plīsumu tika nogādāts Gaiļezera slimnīcā. Teātris arī aicināja režisoram palīdzēt, ziedojot asinis. Tomēr svētdienas vakarā ar sociālo mediju starpniecību paziņoja, ka režisors aizgājis aizsaulē.

Kā vēsta informācija teātra mājaslapā, Auškāps dzimis 1947. gada 28. jūlijā Dobelē.

Viņš no 1971. gada bija Dailes teātra aktieris, no 1975. gada līdz 1993. gadam - režisors inscenētājs. 1984. gadā ar izcilību beidzis J.Vītola Latvijas Valsts konservatoriju dramatiskā teātra režisora specialitātē. Bijis Dailes teātra galvenais režisors (1987-1993), vadītājs (1993-1996), mākslinieciskais vadītājs (1996-1999), galvenais režisors (1999-2002), tad režisors, liecina Dailes teātra informācija.

Kārlis Auškāps saņēmis "Spēlmaņu nakts" balvu par latviešu klasikas oriģinālu interpretāciju par Rūdolfa Blaumaņa lugas "Skroderdienas Silmačos" iestudējumu kopā ar Valdi Pavlovski Latvijas Leļļu teātrī 2006./2007. gada sezonā.

Pēdējais Kārļa Auškāpa iestudējums Dailes teātrī bija Ērika Hānberga "Ērtas dzīvošanas mirklīši", kas pirmizrādi piedzīvoja 2015. gadā. Tas turpināja 2012. gadā ar Hānberga darbu "Pirmā grēka līcis" aizsākto ciklu, kurā skatītajiem bija iespēja tikties ar Dailes teātra labākajiem vecākās paaudzes aktieriem. 2013. gadā Auškāpa režijā tapa Džeroma Kiltija darbs "Mīļais melis" – komēdija par Džordža Bernarda Šova un Stellas Kempbelas attiecībām. Iestudējums tapa kā īpašs veltījums aktieru Olgas Dreģes un Jura Strengas jubilejam.

Viens no visu laiku publikas iecienītākajiem Kārļa Auškāpa iestudējumiem bija Ādolfa Alunāna "Džons Neilands", kas viņa režijā tapa divas reizes – 2012. un 1982. gadā. Savukārt īsta teātra leģenda ir 1979. gada "Šerloka Holmsa" iestudējums ar Valentīnu Skulmi titullomā.

Starp spilgtākajiem Auškāpa iestudējumiem minami Rabindranata Tagores "Tumšā mitekļa valdnieks" (1986), Heinrika Ibsena "Kad mēs, mirušie, mostamies" (1993), Sema Šeparda "Prāta meli" kopā ar Juri Strengu (1991) un Kristofera Hemptona "Bīstamie sakari" (1996), kā arī dzejas izrāde – Aleksandra Čaka "Mūžības skartie" 1987. gadā, kas sakrita ar Trešās Atmodas sākumu.

Kārlis Auškāps saņēmis arī LTDS balvu par labāko latviešu literārā darba iestudējumu (1994), LR Ministru Padomes Goda rakstu (1990), Baltijas teātru pavasara festivāla balvu par labāko izrādi (1990), LPSR Valsts prēmiju (1989), LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu (1988), kā arī LTDS balvu par labāko vīriešu lomu radioteātrī 1985/86 sezonā.