4. martā no Latvijas Nacionālās operas (LNO) pēdējā gaitā tiek pavadīts pazīstamais aktieris, režisors, uzņēmējs un ilggadējais LNO direktors Andrejs Žagars.
Jau ziņots, ka Žagars pēc smagas slimības mūžībā aizgāja šā gada 26. februārī.
Žagars no 1996. līdz 2013. gadam bijis Latvijas Nacionālās operas direktors. 2017. gada jūnijā ievēlēts par Rīgas domes deputātu no partijas "Latvijas attīstībai".
2014. gadā tika nodibināts Andreja Žagara kultūras atbalsta un attīstības fonds, kas nodarbojas ar pasaules mēroga koncertu, izrāžu un citu notikumu organizēšanu Latvijā. Kopš 2017. gada Andrejs Žagars bija fonda "Baltijas muzikālās sezonas" mākslinieciskais vadītājs.
2002. gadā Andrejs Žagars saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni. 2008. gadā viņam piešķirta arī MK balva par nozīmīgu ieguldījumu mūsdienīgas, dinamiskas un starptautiski konkurētspējīgas Latvijas Nacionālās operas attīstībā. Tāpat Žagars saņēmis vairākus starptautiskus apbalvojumus, kā Francijas Nacionālo Goda Leģiona medaļu (Médaille du Commandeur de la Légion d'honneur), Starptautisko prēmiju "Baltijas zvaigzne", Lietuvas Nopelnu ordeņa Virsnieka krustu, Nīderlandes karaļnama ordeni (Officer of the Order of Orange-Nassau) un citus pagodinošus apbalvojumus.
"Līderis, vizionārs, cilvēks, kas spēja ieraudzīt talantus un palīdzēja viņiem augt un attīstīties. Elīna Garanča, Kristīne Opolais, Andris Nelsons, Marina Rebeka, Maija Kovaļevska, Aleksandrs Antoņenko, Egils Siliņš u.c. Viņa karjeras lidojums bija arī viņu lidojums. Viņš bija Latvijas kultūrainas dzinējspēks, kas neļāva samierināties ar esošo. Viņa latiņai nebija griestu, jo izcilībai nav rāmējuma. Viņš bija prasīgs un nepiedeva pussoļus, un viņam visu vajadzēja pa īstam. Viņš varēja arī tad, kad vairs nevarēja," teikts atvadu vārdos, ko raksta ģimene, Andreja Žagara kultūras un attīstības fonds un draugi.
Andrejs Žagars tiek raksturots kā temperamentīgs, kaislīgs un apsēsts ar idejām. "Viņam vienmēr kabatā bija programma vismaz nākamajiem pieciem gadiem." Viņš teica: "Man ir tādi dzīves periodi, kad dzīvoju tik ārkārtīgi ātri, ka reizēm pat kļūst mazliet baisi – nevis par pārvietošanās tempu, bet par dzīves intensitāti."
"...viss notiek tik nežēlīgi ātri. Visiem, kuru dzīvēs Andrejs Žagars ienāca un piedalījās, tās mainījās. Viņš kļuva par virzītājspēku garīgajā un mākslinieciskajā izaugsmē. Dzīves krāsainības un dažādo garšu buķetes izjušanā viņam nebija līdzinieku. Viņa lidojums bija Riharda Vāgnera "Nībelungu gredzena" tetraloģijas pilns iestudējums, kas Latvijā iespējams vien reizi simt gados. Viņa dzīvei pilnībā piemita Vāgnera mūzikas spēks un dziļais romantisms," teikts piederīgo un kolēģu atvadu vārdos.