Karpačs Valmieras teātrī ienāca 1978. gadā, līdz ar saviem kursabiedriem – Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Valmieras teātra aktieru kursu, ko vadīja režisore Māra Ķimele.
Spilgtas vadošās lomas Karpačs Valmieras teātrī nospēlēja 80. gados, no tām īpaši jāizceļ Edmonda Rostāna "Sirano de Beržeraks" (1985) un leģendārā Raiņa "Daugava" (1988), kurā pirmo reizi tieši Karpača dziedājumā izskanēja himniskā Mārtiņa Brauna "Saule. Pērkons. Daugava". Abu iestudejumu režisors – Valentīns Maculēvičs.
Karpačs bija Valmieras teātra aktieris līdz 1989. gadam, jaunās tūkstošgades sākumā aktieris vairākas sezonas nostrādāja Daugavpils teātrī.
"Izcils raksturlomu tēlotājs, viņa atveidotie tēli vienmēr patiesi un vīrišķīgi," Karpaču raksturo bijušie kolēģi no Valmieras teātra.
Tāpat Valdemārs Karpačs filmējies kino, uz lielā ekrāna debitējot 1982. gadā Vara Braslas filmā "Tereona galva". Aktieris filmējies arī "Zīlēšana uz jēra lāpstiņas" (1988), "Pēdējā padomju filma" (2003), par ko saņēmis "Lielo Kristapu" kā labākais aktieris, un citās. No jaunākajiem kino darbiem minama Normunda Puča inscenētā dokumentālā filma "Segvārds vientulis" (2014).
Atvadīšanās no aktiera Valdemāra Karpača būs 7. maijā pulksten 13.00 Rīgas krematorijas lielajā atvadu zālē.