"Kad viņa parādās, telpā mainās enerģija," teica režisors Elmārs Seņkovs.
"Teātrī gandrīz katram ir iesauka: nevis palama, bet " īstais vārds", kas palaikam izsaka cilvēka būtību. Ruta Birgere Valmieras teātrī bija Rūķis. Vienmēr klātesoša, uzmanīga, visu zinoša un saprotoša, un mazliet mistiska būtne. Tāpat kā Oļģerts Kroders, tāpat kā Džemma Skulme Rutiņa iemiesoja "Latvijas laika" izpratni par lietu kārtību un tādiem jēdzieniem kā darbs, uzticība, gods. Nerimtīga darbā, viņa tiešām mainīja temperatūru un atmosfēru, parādoties uz skatuves. Savam teātrim uzticīga līdz nāvei, viņa prata redzēt jauno un nebaidījās no tā. Pazīt viņu bija prieks, būt viņas uzmanības un mīlestības lokā – gods un laime.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
