Foto: Aiziet laikmets – Doma baznīcā atvadās no gleznotājas Džemmas Skulmes

Atvadīties no mākslinieces bija ieradies arī Valsts prezidents Egils Levits, kurš piemiņas dievkalpojumā uzrunāja klātesošos. Tāpat savu cieņu un sēras paust bija ieradušies kultūras ministrs Nauris Puntulis, Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs, kā arī citas valsts augstākās amatpersonas. Piemiņas dievkalpojumu apmeklēja arī bijušie Valsts prezidenti Guntis Ulmanis, Raimonds Vējonis un Valdis Zatlers, kā arī bijusī kultūras ministre Dace Melbārde.

Sērotāju pulkā bija arī mākslinieki Ieva Iltnere, Imants Lancmanis, dzejnieks Edvīns Raups, šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, kinorežisors Jānis Streičs, diriģents Jānis Erenštreits un citi inteliģences pārstāvji.

Jau ziņots, ka izcilā gleznotāja Džemma Skulme mūžībā devās 94 gadu vecumā šā gada 9. novembrī.

Džemma Skulme (Pilnā vārdā Džemma Lija Skulme) ir viena no būtiskākajām figūrām Latvijas 20. gadsimta mākslā, esot sabiedriski aktīva un virzot mākslas procesus gan Padomju gados, gan iesaistoties Tautas frontes dibināšanā un veicinot Trešo Atmodu un Latvijas neatkarības atjaunošanu. Viņa bijusi priekšgalā gan Mākslas dienu ziedu laikos 70. un 80. gados, gan fonda "Mākslai vajag telpu" aktivitātēs, rosinot izveidot jaunu Mūsdienu mākslas muzeju Rīgā.

Džemmas Skulmes runa atjaunotā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atklāšanā 2016. gada 4. maijā kļuva par svētku dienas emocionālo kulmināciju, vēlāk bieži citējot viņas saviļņojuma salīdzinājumu ar Jaņa Rozentāla gleznu "Gavilējošie bērni".

Džemma Skulme (1925.) nāk no ievērojamas Latvijas mākslinieku dzimtas – viņas tēvs ir gleznotājs un grafiķis Otto Skulme, māte – tēlniece Marta Skulme. Arī tēva brālis ir latviešu glezniecības klasiķis Uga Skulme.

Džemma Skulme bijusi precējusies ar aktieri Artūru Dimiteru (1947 – 1953) un gleznotāju Ojāru Ābolu (no 1953). Abi viņas bērni arī ir mākslinieki — dēls plakātists Juris Dimiters un meita – gleznotāja Marta Skulme.

Māksliniece beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu (1949.) un Repina Mākslas institūtu (Pēterburga)(1955.). Regulāri piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Zviedrijā, Itālijā,ASV (Starptautiskā mākslas izstāde Art Expo, Čikāgā,1984.) un Vācijā (Starptautiskais mākslas gadatirgus, 1991.).Autore sarīkojusi personālizstādes galerijās Austrijā,Vācijā, Kanādā un ASV. Darbi atrodas Latvijas Valsts Mākslas muzeja, Tretjakova galerijas (Maskava), Zimmerly Mākslas muzeja (ASV) kolekcijās, kā arī daudzās privātkolekcijās.

Džemma Skulme nepārtrauca gleznot un radīt jaunus darbus arī cienījamā vecumā, īpaši bija pazīstama ar sev vien raksturīgo gleznošanas veidu – radot mākslas darbu nevis uz molberta, bet uz grīdas. Darbi veidoti lielākoties eļļas, akrila un akvareļa tehnikās. Viena no pēdējām redzamākajām mākslinieciskajām sadarbībām viņai bija grupu "Instrumenti", kurai viņa veidoja divu jaunāko albumu "Atkala" (2018) un "Cilvēks" (2019) vizuālo noformējumu.

Džemmas Skulmes māksliniecisko rokrakstu veido klasiskā modernisma pamati, vērienīgums un monumentalitāte, asociatīva tēlainība un simbolisms. Raksturīgs tēls Skulmes gleznās ir sieviete – vai tā būtu māte, puskaila kariatīde vai slavenā latviešu tautumeita.

"Skulme savā mākslā vienmēr tiekusies akcentēt latviskās mentalitātes garīgo spēku, nelokāmo stāju un stipro garu, kas tai piemīt. Viņas māksla notur smalko robežu starp publisko un privāto, vienlaicīgi pretendējot uz aktuālo un pārlaicīgo," par mākslinieci rakstījusi mākslas zinātniece Diāna Barčevska.

"Par mākslu ir jārunā, jārunā un jārunā. Mani vienmēr ir baidījusi plaisa, kas var rasties, mākslu nesaprotot," intervijā laikrakstam "Diena" 2016. gada septembrī teikusi māksliniece.