Mūžībā devies skotu aktieris Šons Konerijs

Skotu aktieris vislabāk bijis pazīstams kā pirmais Džeimsa Bonda lomas atveidotājs, kopumā viņš filmējies septiņās filmās par slaveno spiegu. Viņa karjera ilgusi vairākas desmitgades, kuru laikā aktieris saņēmis tādus nozīmīgus kinoindustrijas apbalvojumus kā "Oskars", divas "Bafta" balvas un trīs "Zelta globusus", ziņo "BBC".

Savu "Oskaru" Konerijs saņēma 1988. gadā par īru policista portretējumu filmā "Neaizskaramie" kā labākais otrā plāna aktieris. 2000. gada viņš tika iecelts bruņinieka kārtā. Šī gada augustā aktieris nosvinēja savu 90. dzimšanas dienu.

Konerijs dzimis 1930. gada 25. augustā Edinburgā, Skotijā. Lai gan Holivuda viņu iepazina kā Šonu, patiesībā aktiera pirmais vārds ir Tomass, tāpēc bērnībā viņš tika dēvēts par Tomiju. Pirms Konerijs pievērsās aktiermākslai, kā jauns puisis viņš paspējis pastrādāt arī par par pienvedēju, šoferi, modeli u. c. Tāpat viņš iestājies arī jūras kara flotē, taču veselības problēmu dēļ nosūtīts mājās. Par laiku jūras kara spēkos vēsta arī 16 gadu vecumā uztaisītais tetovējums, kurā lasāms "Scotland forever" jeb "Skotija uz mūžu", raksta "The Scotsman".

23 gadu vecumā Konerijs pieņēma lēmumu, kas kļuva par pagrieziena punktu viņa karjerā un dzīvē. Jaunajam vīrietim bija jāizvēlas – iet aktiermākslas ceļu vai kļūt par profesionālu futbolistu. Lai gan viņa prasmes bija piemērotas, lai ar sportu nodarbotos augstākajā līmenī, Konerijs izvēlējās kinomākslu, saucot to par vienu no inteliģentākajiem lēmumiem savā dzīvē. Vēl pie tam Konerijs vēlējās kļūt bagāts un, viņaprāt, karjera, kura beidzas ap 30 gadu vecumu, to nenodrošina.

Pirmā lielā Konerija loma bija 1957. gada darbā "No Road Back", kuram pēcāk sekoja "Makbets" un "Anna Kareņina" (1961), kā arī epizodiska parādīšanās vairākos seriālos – "Elles braucēji" (1957), "Citā laikā, citā vietā" (1958) u. c.

Taču "salauzt" lielos ekrānus Konerijam izdevās 1962. gadā, kad viņš pirmo reizi iemēģināja spēkus Džeimsa Bonda tēlā filmā "Doktors Nē". Sākotnēji Bonda "tēvs" Jans Flemings nav bijis īpaši priecīgs par Konerija izvēli Bonda lomai. Viņš tur labprātāk gribējis redzēt Keriju Grantu. Viņa domas pilnībā mainījušās pēc minētas filmas noskatīšanās, nosaucot Koneriju par ideālu Bonda atveidotāju.

Kopumā kā aģents 007 viņš redzams septiņās filmās – "No Krievijas ar mīlestību" (1963), "Zelta pirksts" (1964), "Zibenslode" (1965), "Tu dzīvo tikai divreiz" (1967) un "Dimanti ir mūžīgi" (1971), kā arī filmas "Zibenslode" pārstrādātajā versijā "Nekad vairs nesaki nekad " (1983). Daudzi uzskatīja, ka Konerijs vairs nekad nebūs spējīgs izbēgt no tik spēcīga tēla, tomēr viņš pierādīja pretējo. Par lomu filmā "Neaizskaramie" aktieris nocēla "Oskaru" deguna priekšā pašam Kevinam Kostneram.

Starp citu, Konerijs atteicies no slavenās burvja Gendolfa lomas atveidošanas "Gredzenu pavēlniekā". Kā raksta "The Scotman", savu atteikumu viņš pamatojis ar scenārija neizprašanu. Tāpat viņu neuzrunājis arī 18 mēnešu garais filmēšanas periods Jaunzēlandē.

Pēdējā filma, kurā Koneriju iespējams redzēt, ir "Lielisko džentlmeņu līga", kas tika nodota skatītāju vērtējumam 2003. gadā. Oficiāli savu karjeru Konerijs noslēdza 2006. gadā, aiz sevi atstājot leģendāru mantojumu Holivudas filmu industrijā.

Konerija dzīvē nav trūcis arī mīlas līkloču. Zīmīgi, ka 1962. gadā, kad iznāca pirmā filma ar viņu kā Džeimsu Bondu, Konerijs pirmo reizi apprecējās. Viņi izredzētā bija Daiena Kailento, ar kuru laulībā arī piedzima dēls Džeisons Konerijs, taču pēc 11 gadus ilgas kopdzīves šī savienība tika oficiāli šķirta. Pēcāk dāmu mīlulis bijis ierauts kaisles virpuļos ar Džilu Sentdžonu, Lanu Vudu, Magdu Konopku. 1975. gadā viņš apprecējās vēlreiz, šoreiz ar Mišelīnu Rokebrunu.

Aktieris 2000. gadā tika iecelts bruņinieka kārtā un vairākkārt atzīts par "Lieliskāko dzīvo skotu". Žurnāls "People" 1989. gadā viņu titulēja par "Seksīgāko dzīvo vīrieti", bet 1999. gadā viņš Lielbritānijā notikušā aptaujā atzīts par "Gadsimta seksīgāko vīrieti".