Foto: Sniega kupenās ieskautā Doma baznīcā piemin Mārtiņu Braunu

Mākslinieka pēdējā vēlēšanās bija, lai viņa bēres nav publisks pasākums. "Komponists nekad nav tīksminājies par savu popularitāti, un savas dzīves pēdējos mirkļos izteica vēlēšanos, lai bēres notiktu tikai tuvāko cilvēku klātbūtnē," iepriekš vēstīja viņa piederīgie.

Atvadās no mākslinieka piedalījās arī sabiedrībā zināmi cilvēki, kā arī amatpersonas.

Pieminēt Mārtiņu Braunu bija ieradušies pavārs un uzņēmējs Mārtiņš Rītiņš, kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) ar kundzi, kino režisors un bijušais kultūras ministrs Rihards Pīks un bijusī filmu administratore un redaktore, kādreizējā Rīgas domniece Sarmīte Pīka, Latvijas teātra darbinieku savienības vadītājs Ojārs Rubenis ar kundzi, aktieris Jānis Skanis un daudzi citi.

Mārtiņš Brauns (1951-2021) ir viens no spilgtākajiem savas paaudzes latviešu komponistiem. Viņš radījis vienu no Dziesmu svētku himnām – "Saule. Pērkons. Daugava", vadījis vienu no 20. gadsimta labākajām latviešu rokgrupām – "Sīpoli", kamerkori "Sindi putnu dārzs", veiksmīgi darbojies gan akadēmiskās, gan populārās mūzikas lauciņā, kā arī sacerējis mūziku daudzām teātra izrādēm un kino filmām.

"Viņa skaņdarbos savijas klasiski kompozīcijas paņēmieni un eksperimenti, spilgtas melodijas un aizraujošs teatrālisms," tā par Mārtiņu Braunu rakstīja muzikoloģe Daiga Mazvērsīte, kad viņam 2019. gadā tika pasniegts "Zelta mikrofons" par mūža ieguldījumu.

Mārtiņš Brauns 1970. gadā absolvējis Emīla Dārziņa speciālo mūzikas vidusskolu, bet vēlāk studējis Latvijas Valsts konservatorijas kompozīcijas nodaļā pie simfoniķa Ādolfa Skultes. Vienlaikus viņš aizrāvies arī ar aktuālo rokmūziku.

Savu pirmo mūziku teātra izrādei - Edvarta Vulfa "Sensācijai" – Mārtiņš Brauns sarakstīja 1974. gadā. (Izrāde piedzīvoja atjaunojumu Nacionālajā teātrī 2004. gadā) un pavisam drīz pēc tam kļuva par toreizējā Drāmas, tagad Nacionālā teātra muzikālo vadītāju. Vienlaikus 70. gadu otrajā pusē tika izveidota Mārtiņa Brauna vadītā grupa "Sīpoli", kas pastāvēja līdz 1988. gadam (Brauns no grupas aizgāja 1986. gadā) un vēsturē palikusi kā īpaši oriģināla un novatoriska apvienība. 2009. gadā komponists piekrita uz laiku atjaunot grupu "Sīpoli", notika vairāki koncerti, bet vēlāk iznāca DVD un albums.

80. gadu otrajā pusē Mārtiņš Brauns kopā ar domubiedriem nodibināja kamerkori "Sindi Putnu dārzs", kā arī ražīgi turpināja rakstīt mūziku teātrim un kino. Šajā laikā tapa arī dziesmu cikls "Daugava" ar Raiņa tekstu. Oriģinālā cikls tika rakstīts Raiņa poēmas "Daugava" iestudējumam (režisors Valentīns Maculēvičs) Valmieras teātrī – tieši Atmodas laikā, 1988. gadā.

Tieši no šī cikla un teātra izrādes ir pacilājoši patriotiskā dziesma "Saule. Pērkons. Daugava", kas nu kļuvusi par neatņemamu Dziesmu svētku sastāvdaļu. Drīz pēc tam Mārtiņš Brauns dziesmu iekļāva "Sindi Putnu dārzs" repertuārā un pārrakstīja korim. Jau 1989. gadā pēc Jāņa Erenštreita iniciatīvas tā pirmo reizi izskanēja Mežaparka Lielajā estrādē, Skolēnu dziesmu svētkos.

2011. gadā portālā "Manabalss" tika sākta iniciatīva "Mainīt himnu uz "Saule, Pērkons, Daugava"", aicinot cilvēkus parakstīties, lai lūgšanas "Dievs, svētī Latviju!" vietā par oficiālo Valsts himnu tiktu ieviesta Brauna komponētā dziesma. Savukārt 2014. gadā dziesma ar komponista atļauju kļuva par Katalonijas neatkarības cīnītāju himnu, bet pats autors 2017. gadā tika godināts ar Katalonijas Augsto kultūras balvu.

Mārtiņš Brauns radījis mūziku arī vairāk nekā 150 pašmāju filmām, par vairākām no tām ticis godalgots ar nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps".

Par īpašo devumu Latvijas kultūrā Mārtiņam Braunam 2018. gadā piešķirts Triju zvaigžņu ordenis, savukārt 2019. gadā mūziķu saime viņu godināja Dailes teātrī, kur komponistam tika piešķirts "Zelta mikrofons" par mūža ieguldījumu.

2018. gadā iznāca grāmata ar paša Mārtiņa Brauna stāstījumu par dzīvi un mūziku "Saule. Mārtiņš. Daugava", kā arī komponista personībai veltīta Arvīda Krieva dokumentālā filma "Kamēr tu šo spēli spēlē".