Mūžībā devusies mākslas zinātniece, kādreizējā Valsts mākslas muzeja direktore Ināra Ņefedova

Ināra Ņefedova 1949. gadā beigusi Valmieras pedagoģisko skolu (tag. nepastāv), tad Rīgas Pedagoģiskā institūta Valodu un literatūras fakultāti (1959, tag. Latvijas Universitāte), bet profesionālo karjeru uzsāka kā pedagoģe. Mākslas zinātniece strādājusi pedagoģisko un administratīvo darbu Rīgas 19. vidusskolā, Rīgas 2. bērnu namā, Rēzeknes 1. vidusskolā, Naukšēnu vidusskolā, Valmieras 1. astoņgadīgajā skolā (1949-1966), arī Siguldas kultūras namā un bijusi VĻKSM instruktore.

Ināra Ņefedova turpināja izglītību Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslas vēstures un teorijas neklātienes nodaļā (tag. LMA Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares Mākslas zinātnes nodaļa), kuru absolvēja 1965. gadā ar diplomdarbu "Portrets latviešu glezniecībā", vad. Eduards Kļaviņš.

90. gados Ināra Ņefedova bija LMA Mākslas zinātnes nodaļas lektore.

Darbojoties LPSR Valsts mākslas muzejā (tag. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, LNMM), kurā Ināra Ņefedova strādāja no 1966. gada, un kā muzeja direktore no 1975.-1987. gadam, mākslas zinātniece veiksmīgi un diplomātiski pārdomāti, laikmeta nosacījumu paradigmā, veicināja latviešu mākslas atpazīstamību, raksta Dobičins. Ināras Ņefedovas vadībā, ar emocionālu pieeju notika darbu atlase eksponēšanai izstādēs Latvijā, kā arī bij. PSRS teritorijā un ārvalstīs: Ungārijā, Rumānijā, Dānijā, Šveicē, Somijā u.c.

Kā norāda LMS vadītājs, mākslas zinātniecei bija jārisina muzeja krājumā esošo latviešu autoru 20.-30. gados tapušo darbu eksponēšana izstādēs, ievērojot uzraugošo institūciju prasības. Pateicoties LNMM un mākslas zinātnieces darbībai kopš 1969. gada, pastāvot VDK kontrolei, aizsākās "trimdas mākslas" vēstures un mākslinieku daiļrades izpēte, apzināšana un iesaiste mākslas procesos Latvijā.

Ināra Ņefedova bija LMS biedre kopš 1973. gada, ar gleznotāju Džemmas Skulmes (1925-2019), Lidijas Auzas (1914-1989) un mākslas zinātnieces Rasmas Lāces (1923-2008) rekomendācijām. Sākot no 1974. gada, mākslas zinātniece aktīvi darbojās LMS Mākslas fonda padomē, ekspertu un izstāžu komisijās.

Ināra Ņefedova strādājusi LPSR Kultūras ministrijas ekspertu padomē (no 1972.g.) un bijusi KM pilnvarotā par mākslas darbu izvešanu uz ārzemēm. Ināra Ņefedova bijusi arī viena no Latvijas Kultūras fonda dibināšanas iniciatorēm 1989. gadā.

Par sasniegumiem latviešu mākslas attīstībā un atpazīstamības veicināšanā mākslas zinātniecei tika piešķirts "LPSR Nopelniem bagātās mākslas darbinieces goda nosaukums" (1980).

Kopš 1962. gada Ināra Ņefedova publicēja zinātniskus un populārzinātniskus rakstus par latviešu mākslas, glezniecības un grafikas attīstības jautājumiem, bet īpaša zinātniskā interese autorei saistījās ar "trimdas mākslu". Veidojusi monogrāfijas par V.Kalnrozi ("Liesma", 1980), K.Sūniņu ("Liesma", 1986), Dž.Skulmi ("Liesma", 1981; "Sov. Hudožņik", Maskava, 1982) un E.Iltneru ("Sov. Hudožņik", Maskava, 1988), "Masterpieces of Latvian painting" ("Liesma", 1988) u.c. Regulāri publicējās laikrakstos "Literatūra un Māksla", "Padomju Jaunatne", "Cīņa", "Dzimtenes Balss", žurnālos "Māksla", "Iskusstvo" (Krievija), rakstu krājumos: enciklopēdija "Māksla un arhitektūra biogrāfijās" 1.- 4. sējums ("Preses nams", 1995, 1996, 2000, 2003), "Latvijas kultūras vēsture" ("Zvaigzne ABC", 2003), "Latvju māksla" (1989, 1990) "Latviešu tēlotāja māksla"(1970, 1981, 1984), "Muzeji un kultūras pieminekļi" (1969). Mākslas zinātniece gatavojusi rakstus mākslas izdevumiem un sastādījusi tekstus vizuālās mākslas izstāžu katalogiem K.Ubānam (VMM, 1969), L.Svempam ("Liesma", 1968), B.Bērziņam (VMM, 1973), M.Tabakai (Rietrumberlīne, Vācija, 1979), G.Krollim (Austrijā). Piedalījusies arī raidījumu veidošanā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā, gatavojusi referātus zinātniskajām konferencēm.

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslas zinātnieces Ināras Ņefedovas tuviniekiem un kolēģiem.