Mūžībā devusies tēlniece Betija Strautniece

Dobičins pavēstīja, ka Strautniece, jau mācoties pamatskolā un vidusskolā, izjutusi vēlmi pievērsties mākslai un no 1946. līdz 1949. gadam apmeklēja Rīgas Pionieru pils Tēlotājas mākslas studiju, ko tolaik vadīja tās dibinātājs, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dabasskatu glezniecības meistardarbnīcas profesora Vilhelma Purvīša audzēknis, gleznotājs, pedagogs Jānis Skučs un LMA Figurālās glezniecības meistardarbnīcas vadītāja Ģederta Eliasa audzēknis, gleznotājs Auseklis Baušķenieks.

Strautniece studējusi LMA Tēlniecības nodaļā, ko absolvēja 1995. gadā ar diplomdarbu-figurālu kompozīciju ģipsī "Atzīšanās", un viņas darba vadītājs bijis tēlnieks Teodors Zaļkalns. Vienlaikus ar mākslinieci LMA Tēlniecības nodaļu absolvēja arī citi nozīmīgi mākslinieki, tostarp Guna Zvaigznīte, Vladimirs Pļetņevs, Elmārs Veidemanis, Viktors Protkovs un Valentīna Helmūte.

Strautniece kļuva par LMS biedres kandidāti 1959. gadā, un viņu rekomendēja LMS biedri, tostarp tēlnieks Emīls Melderis un tēlnieces Leja Novožeņeca, Valda Zēvalde, un par LMS biedri tēlniece kļuva 1964. gadā. Strautniece tika iekļauta LMS Mākslas dienu pasākumu sagatavošanas komisijā, kuru vadīja gleznotāji Nikolajs Petraškevičs un Ojārs Ābols. Māksliniece bija arī LMS Revīzijas komisijā, savukārt 1961. gadā viņa saņēma LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Eduarda Kalniņa Pateicības rakstu.

Māksliniece pieredzējusi "Mākslinieku nama" tapšanu 11. novembra krastmalā, Rīgā, un 1961. gadā strādāja ēkas pirmā stāva tēlniecības darbnīcā pie skulptūras meta "Rīgas aizstāvjiem" brāļu kapos. Līdzās māksliniecei tēlnieks Emīls Melderis pusloka darbnīcā ar luktu veidoja mālā Pētera Stučkas sešmetrīgu, stāvošu figūru. Mākslinieces darbnīcai līdzās ierīkotās telpās radoši darbojās arī tēlniece Lea Davidova-Medene, bet Marta Lange veidoja darbnīcā blakus māksliniecēm Rasmai Bruzītei, Ellai Leimanei, Gaidai Grundbergai, Pārslai Zaļkalnei, Rimmai Pancehovskai, Lejai Novožeņecai un citiem. Strautniece darbojās darbnīcas telpā kopā ar tēlnieci Margaritu Siliņu, veidoja mālā un izkala kokā.

Dobičins norādīja, ka Strautniece tēlniecībā strādāja reālistiskā stilistikā ar modernismam raksturīgo tēlu monumentālu stilizāciju un smagnēju raksturu tēlojumu. Pēc LMA absolvēšanas tēlniece darbojās LMS tēlniecības studijā Duntes ielā, kur telpas bija paredzētas tieši radošu, nekomerciālu, eksperimentālu darbu izstrādei. Tēlniece veidoja "Jaunā mongoļu strādnieka" portretu terakotā un figurālas kompozīcijas, piemēram, darbs "Atvadīšanās" izkalts Vjetnamas ozolā, izmantojot materiāla īpašības, faktūru un prasmīgi pārvaldot koka apstrādes tehniku.

Pēc studijām LMA Strautniece sāka pedagoģes darbu 17. Rīgas profesionāli tehniskajā mākslas vidusskolā, mācot audzēkņiem zīmēšanu, mākslas vēsturi un kompozīciju. Māksliniece strādāja par vadītāju kluba "Uguntiņa" bērnu mākslas studijā un Rīgas pašvaldības iestādes Kultūras un tautas mākslas centra "Ritums" Tautas lietišķās mākslas studijā "Dzīne", kā arī bija koktēlniecības pasniedzēja Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolā.

1956.gadā Strautniece sāka veidot lelles, kas tērptas latviešu tautastērpos. Māksliniecei patikusi novadu krāsu dažādība, un pēc viņas paraugiem lelles tika izgatavotas radošās industrijas uzņēmumā "Daiļrade".

Strautnieces vadībā ir norisinājušies pašdarbības koktēlnieku plenēri un radīta Annas Brigaderes pasaku taka ar 76 koka skulptūrām, Sprīdīša taka ar 30 koka skulptūrām, kā arī Mazsalacā, Skaņākalna dabas parkā uzstādīti 99 skulpturāli tēli Kurbada takā un Rūķu takās. Pasaku tēlus veidojuši studijas "Dzīne" un Rīgas Latviešu biedrības Tautas lietišķās mākslas studijas "Cēre" tēlnieki.

Izstādēs tēlniece piedalījās no 1961. gada, regulāri eksponējot darbus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā un piedaloties LMS un biedrības "Latvijas Tēlnieku centrs" izstādēs. Mākslinieciskās darbības sākumā autore eksponēja darbus ģipsī un terakotā, māksliniecei izdevās pārliecinoši radīt kokā veidotus vienkāršo, piezemēto personu portretējumus.

Tēlnieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Talsu novada muzejā un privātkolekcijās.

Atvadīšanās no tēlnieces notiks 7. maijā pulksten 12, Rīgas kremācijas centra Lielajā zālē.