Neilgi pēc 100. jubilejas miris kinorežisors Rolands Kalniņš

Jau ziņots, ka meistara 100 gadu jubileja tika atzīmēta ar Goda seansu kinoteātrī "Splendid Palace" un jaunas filmas "Vecāks par simts gadiem" pirmizrādi, ar Rolanda Kalniņa filmu kolekcijas ievietošanu portālā "filmas.lv" un daudzām publikācijām un raidījumiem dažādos medijos, godinot Latvijas vecākā kinorežisora nepārvērtējamo ieguldījumu Latvijas kino un kultūras vēsturē.

Kinorežisors Rolands Kalniņš dzimis 1922. gada 7. maijā (citos avotos un dokumentos – 9. maijā) Ludzas apriņķa Istras pagasta Vecslabadā ierēdņa ģimenē. Mācījies Rīgas 1. vidusskolā (1937-40), strādājis ostā, izvadājis maizi, bijis izsūtāmais zēns laikrakstā "Jaunākās Ziņas" un Armijas ekonomiskajā veikalā (vēlākais universālveikals, tagad Galerija Centrs), arī ārštata sporta žurnālists laikrakstos "Padomju Latvija" un "Cīņa", jo pats daudz nodarbojies ar vieglatlētiku un basketbolu, un interese par sportu vēlāk atskanēja vairākās Rolanda Kalniņa spēlfilmās.

Bijis Mākslas lietu pārvaldes Teātra daļas inspektors (1945-46), šajā laikā attīstījis interesi un zināšanas par kultūras pasauli. No 1947. gada strādājis Rīgas kinostudijā, kinorežisora profesiju apguvis praktiskā darbā – vispirms bijis režisora asistents pirmajā padomju Latvijas spēlfilmā "Mājup ar uzvaru" (1947), turpmāk strādājis kā otrais režisors citu kolēģu filmās – Jūlija Raizmana "Rainis" (1949), Pāvela Armanda un Leonīda Leimaņa "Salna pavasarī" (1955), "Kā gulbji balti padebeši iet" (1957), "Nauris" (1957), "Latviešu strēlnieka stāsts" (1958) u. c.

Spēlfilmu režijā Rolands Kalniņš debitējis ar filmu "Ilze" (1959), bijis līdzrežisors filmai "Vētra" (1960), uzņēmis televīzijas īsfilmu "Pazemē" (1963). Ideoloģisku motīvu dēļ vairāki Kalniņa darbi daļēji izolēti no kinoprocesa - filma "Es visu atceros, Ričard!" (1966), kas stāsta par latviešu leģionāru likteņiem Otrajā pasaules karā, cenzūras iejaukšanās dēļ pārmontēta, tikai 20 gadus vēlāk demonstrēta ar autoru doto nosaukumu "Akmens un šķembas" (restaurēta 2020. gadā). Arī filma "Četri balti krekli" (1967, restaurēta 2017) padomju laikā tika nosaukta par "Elpojiet dziļi..." un plašākam skatītāju lokam kļuva pieejama tikai 1986. gadā, tās centrālā tēma - savdabīgas radošas personības metodiska iznīcināšana. Savukārt filma "Piejūras klimats" (1974) aizliegta jau ražošanas procesā, saglabājušies tikai 870 m (40 minūtes) darba materiāla (restaurēts 2017).

Filmā "Ceplis" (1972, restaurēta 2017) Rolands Kalniņš meistarīgi apvienojis farsa, ironijas un psiholoģiskas drāmas elementus, sporta dzīves problēmām veltītajā lentē "Karalienes bruņinieks" (1970) saplūdinājis dokumentalitāti ar inscenējumu. Ar lakoniskiem līdzekļiem pārliecinošs 20. gadsimta 30. gadu Rīgas tēls radīts filmā "Akmeņainais ceļš" (1983, restaurēta 2019). Citas spēlfilmas: "Trīs dienas pārdomām" (1980), "Spēle notiks tik un tā" (1985), "Ja mēs visu to pārcietīsim" (1987), "Tapers" (1989). Pēc ilga pārtraukuma Rolands Kalniņš atgriezās spēlfilmu režijā aptuveni 80 gadu vecumā ar darbu "Rūgtais vīns" (2007).

Veidojis dokumentālo portretfilmu par aktrisi Viju Artmani – "Saruna ar karalieni" (1980, restaurēta 2018, Lielā Kristapa balva), dokumentālo videofilmu "Mūžīgais Fausts" (1999), vēl vairākas dokumentālās un videofilmas. Filmu studijas "Trīs" dibinātājs un vadītājs (kopš 1989), studijā producētas spēlfilmas "Cilvēka bērns" (1991, Jānis Streičs), "Ligzda" (1995, Aivars Freimanis), Tālivalža Margēviča dokumentālās filmas par Jāni Pujātu, Jāni Stradiņu, Pēteri Vasku, Ulda Brauna dokumentālā filma "Ardievu, XX gadsimt!" (2005). Par Rolandu Kalniņu uzņemta videofilma ciklā "Kinogadsimts Latvijā" (1999). Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1998), Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts. 2005. gadā saņēmis Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā.

Ar spēlfilmas "Ceplis" restaurētās versijas pirmizrādi kinoteātrī "Splendid Palace" 2017. gada maijā tika svinīgi atzīmēta režisora Rolanda Kalniņa 95. jubileja, bet gadu vēlāk viņa spēlfilmu "Četri balti krekli" Kannu festivāls izvēlējās savai pasaules kinovēstures izcilību programmai "Cannes Classics"; arī režisors kopā ar filmas operatoru Miku Zvirbuli 2018. gada maijā devās uz Kannām un piedalījās filmas seansā. Tajā pašā laikā Rīgā iznāca apgādā "Neputns" izdota grāmata "Rolanda Kalniņa telpa", kuru veidojis autoru kolektīvs - Dita Rietuma, Daira Āboliņa, Aija Rozenšteine, Ieva Pitruka, Toms Zariņš, Zane Balčus, Jūlija Dibovska, Kristīne Matīsa, fotoredaktore Agnese Zeltiņa.

2022. gada maijā Rolanda Kalniņa simtā dzimšanas diena tika svinēta vairāku dienu garumā - jau 4. maijā kinoteātrī "Splendid Palace" Nacionālā Kino centra Latvijas filmu maratons sākās ar Goda seansu un pirmizrādi dokumentālajai īsfilmai "Vecāks par simts gadiem", kuru Rolandam Kalniņam cieņā veltījusi neparasta radošā komanda (scenārija autore Daira Āboliņa, režisore Agita Cāne, operators Andrejs Rudzāts, producents Matīss Kaža). Tieši Rolanda Kalniņa 100. dzimšanas dienā NKC portālā filmas.lv tika publiskota visu viņa filmu kolekcija – 23 digitalizētas un restaurētas spēlfilmas un dokumentālās filmas, arī Dzintras Gekas dokumentālā filma no cikla "Kino gadsimts Latvijā" (1999).

Informācija par atvadīšanos no Rolanda Kalniņa sekos tuvākajās dienās.