Sestdien, 22. oktobrī, pēdējā gaitā pavadīts izcilais scenogrāfs Andris Freibergs. No mākslinieka atvadīties bija ieradušās Latvijas teātra, operas un mākslas aprindu personībās, viņa tuvinieki un draugi.
Jau ziņots, ka scenogrāfs, Latvijas Mākslas akadēmijas emeritētais profesors Andris Freibergs mūžībā devās šī gada 18. oktobrī, 83 gadu vecumā.
Atvadīties no Andra Freiberga bija ieradušies kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), komponists Arturs Maskats, aktieri Vilis Daudziņš, Uldis Anže, aktrise Jana Čivžele, Valmieras teātra direktore Evita Sniedze-Ašeradena, Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka, režisori Māra Ķimele, Viktors Jansons, Mihails Gruzdovs, Indra Roga un Pēteris Krilovs, tēlnieks Aigars Bikše, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, mākslinieks Kristians Brekte un daudzi citi.
Freibergs veidojis scenogrāfiju vairāk nekā 230 iestudējumiem dažādos Latvijas un ārzemju teātros, bijis ilggadējs Latvijas Nacionālās operas darbinieks, goda scenogrāfs un konsultants. Par savu darbu novērtēts ne tikai ar vairākām "Spēlmaņu nakts" balvām Latvijā, bet arī arī dažādām starptautiskām godalgām.
Freibergs 1994. gadā Latvijas Mākslas akadēmijā izveidoja atsevišķu Scenogrāfijas katedru un ir daudzu izcilu jaunāko paaudžu scenogrāfu pedagogs.
"Andris Freibergs vienmēr ir pārsteidzis gan ar savu radošo fantāziju, gan absolūti nevainojamo stila un formas izjūtu," tā atvadu vārdos raksta Latvijas Nacionālās operas un baleta kolektīvs.
"Andra Freiberga radītās vizuālās pasaules smalkums bija gara aristokrātijas liecinieks. Viņa telpas bija dzīvas un jutekliskas. Visam bija dvēsele. Arī galdam, arī āmuram, arī krēslam, arī bļodai. Un katrā priekšmetā bija nogulsnējies kāds emocionāls nospiedums no saskarsmes ar cilvēku, kura stāstu Freiberga telpa sevī glabāja, lai to izstāstītu.
Andra Freiberga izrādes vienmēr atgādināja, kas ir kvalitātes spēks. No bērnības māksliniekam nāca līdzi akurāta darba tikums, kas Latvijā ne vienmēr vairs bija cieņā. "Tas nav akurāts" – tas nozīmēja, ka tas ir nepadarīts darbs. Dvēsele Andra Freiberga telpās spēja piedzimt tikai akurāti padarītā darbā," teikts Jaunā Rīgas teātra piemiņas vēstījumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!