Atgādinām, ka Gunārs Asaris bija arī viens no bijušās LKP Centrālkomitejas ēkas autoriem. Nams Elizabetes ielā 2, ko mūsdienās pazīst arī kā Pasaules tirdzniecības centru, viedokļu krustugunīs bija nonācis, jo to bija iecerēts nojaukt Nacionālās koncertzāles (šobrīd Rīgas filharmonijas) vajadzībām. Tomēr, pēc vairākiem arhitektu protestiem un jauna koncertzāles novietojuma izvērtēšanas procesa, nams tiks saglabāts.
Ziņu par Gunāra Asara aiziešanu mūžībā "Facebook" publicējusi Latvijas Arhitektu savienība.
Gunārs Asaris (1934 - 2023) bija arhitekts un pilsētplānotājs, pēc LVU Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļas absolvēšanas (1959) strādājis Rīgas Galvenajā arhitektūras plānošanas pārvaldē un, būdams Rīgas pilsētas galvenais arhitekts (1971-1998), strādāja ar ticību laikmetīgās arhitektūras ideālu iespējamībai, raksta viņa kolēģi no Arhitektu savienības.
Viņa kaismīgā publicistika un grāmatas ir ietekmējušas profesijas izvēli ne vienam vien šodienas arhitektam. Asaris, būdams Latvijas Arhitektūras savienības priekšsēdētājs (1979-1989), iedibināja Arhitektūras dienu rīkošanu, ar plašām, retrospektīvām arhitektūras izstādēm un viesarhitektu ekspozīcijām.
Viņš piedalījās Rīgas pilsētas ģenerālplānu un atsevišķu rajonu plānojumu detaļprojektu izstrādāšanā, bija līdzautors Rīgas pilsētas attīstības plānam 1995.-2005. gadam, kā arī Salaspils memoriālam (1967), piemineklim Audriņu traģēdijas upuriem (1973), LKP CK ēkai Kronvalda parkā (1974), Krišjāņa Barona piemineklim Vērmanes dārzā (1985) u.c. Ar panākumiem piedalījies daudzos projektu konkursos, t.sk. sporta kompleksam Lucavsalā (1965), Fundamentālajai bibliotēkai Rīgā, Teikā (1966), kā arī starptautiskos konkursos.
1998. gadā pēc doktora disertācijas "Rīgas pilsētbūvnieciskā attīstība 20.-21. gs. mijā" aizstāvēšanas tika ievēlēts par RTU arhitektūras fakultātes asociēto profesoru, bija PSRS Mākslas akadēmijas īstenais loceklis (1988), Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, Latvijas Reģionālās Arhitektūras akadēmijas loceklis un Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks, 2020. gadā saņēmis Būvindustrijas lielo balvu – "Pamatakmeni" – par mūža ieguldījumu būvindustrijā.