Māksliniece Daina Riņķe glezniecībā pavēra jaunu paradigmu, kurā izmantoti ikdienišķi sadzīviskie sižeti, arī nosacīti attēlojot retu sižetu Latvijas mākslā – satiksmes negadījumu ainas. Mākslinieces meistarība bija "būvēt" skatītāja emocijas, izmantojot un rosinot gleznas vērotājā labestību un spēju līdzpārdzīvot.
Daina Riņķe no 1952.–1959. gadam mācījās J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (JRRMV, tagadējā MIKC Jaņa Rozentāla mākslas skola), bet no 1959. gada turpināja mācīties Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (tagadējā Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare).
Riņķe LMA Glezniecības nodaļu absolvēja 1965. gadā ar diplomdarbu "Saule". Pēc LMA absolvēšanas 1965. gadā Riņķe strādājusi Mākslinieciskās konstruēšanas biroja (MKB) Rīgas elektro un mehānisko sadzīves aparātu, metālizstrādājumu un rotaļlietu rūpnīcā "Straume" (past. 1964-1999). Bijusi ari pedagoģe rūpnīcas VEF Kultūras pils glezniecības studijā (tagad Tautas glezniecības studija "Varavīksne"), kurā bija ap 30 audzēkņu. Tāpat bijusi pedagoģe LMA sagatavošanas kursos.
Riņķe bija LMS biedre kopš 1968. gada. Viņas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Tukuma muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!