Parādība. Mūza. Dāma. Jaunajā Rīgas teātrī atvadās no Regīnas Razumas

Aktrisi pēdējā gaitā pavadīja viņas kolēģi no Jaunā Rīgas teātra, kā arī citiem Latvijas teātriem. Uz atvadām bija ieradies arī kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), uzņēmējs Māris Gailis un arhitekte Zaiga Gaile, Dailes teātra mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs, māksliniece Ieva Jurjāne, Latvijas Teātra darbinieku savienības vadītājs Ojārs Rubenis, teātra zinātnieks Jānis Siliņš, kinooperators Miks Zvirbulis un daudzi citi kultūras nozares cilvēki.

"Bez Regīnas JRT būtu bijis pilnīgi cits teātris," tā par aktrisi sociālajos medijos raksta JRT mākslinieciskais vadītājs, režisors Alvis Hermanis. Razuma, kura iepriekš bija Dailes teātra aktrise, kā arī filmējās kinofilmās, JRT kolektīvam pievienojās līdz ar tā dibināšanu – 1993. gadā. Viņa bija viena no teātra kolektīva kodola, veidojot īpašo JRT rokrakstu un tēlu.

"Viņas klātbūtne man bija kā kamertonis mūsu teātra valodas intonācijai un mentalitātei. Atturīga, bet silta. Manierīga, bet dzīva. Snobiski intelektuāla, bet zinātkāra un naiva. Reti, kurai pasaules aktrisei ir tik izteikts savs stils un sava maniere. Unikāla māksliniece. Tādas vairs nav un nebūs. Parādība. Mūza. Dāma. Viena no skaistākajām sievietēm, kas dzīvojusi uz pasaules. Gara aristokrāte. Aizejošais laikmets," par Razumu raksta Hermanis, uzsverot, ka tā bijusi liela veiksme 30 gadus "taisīt teātri kopā".

JRT mākslinieciskais vadītājs arī raksta, ka viņa apziņā Regīna Razuma nostājas līdzās kostīmu māksliniecei Večellai Varslavānei un kino zinātniecei Valentīnai Freimanei - vēl divām gara aristokrātēm. "Visas šīs trīs Dāmas man bijušas īpaši tuvas un ir atstājušas visstiprāko iespaidu uz mani kā patiesa sievišķības spēka, augstā stila un elegances paraugs. Cita suga. Nezinu cik ilgi pastāvēs Jaunais Rīgas teātris nākotnē, taču tā ciltskoka pirmsākumos ir šīs trīs Kundzes. Jo viņu ietekme uz JRT kodu ir vislielākā. Labi, ka mūsu jaunās aktrises vienu no viņām satika kaut vai uz īsu brīdi," raksta režisors.

Savukārt filozofs un režisors Uldis Tīrons sociālajā medijā "Facebook" atgādina paša iepriekš rakstīto: "Regīnai Razumai ir izdevies tas, kas izdodas vien retajai: būt vienai un neatkārtojamai. Viņas inteliģentais un noslēpumainais skaistums, iespējams, bijis šķērslis viņas aktrises ceļā, taču vienlaikus tas kļuvis arī par neatņemamu iespaidu viņas skatītājos un pielūdzējos." Tīrons 2018. gadā JRT iestudēja izrādi "Apmānītā" pēc vācu rakstnieka Tomasa Manna tāda paša nosaukuma stāsta motīviem. Tajā Regīnai Razumai bija galvenā loma.

"Ja Latvijai būtu paveicies ar savu Fasbinderu, viņa būtu kļuvusi par mūsu Hannu Šigulu. Apbrīnojamā kārtā Regīnā Razumā saglabājies vēl kaut kas no žesta, stājas un cēluma, kas piemita dižajām la Belle Époque aktrisēm. [..] man grūti iztēloties citu aktrisi, kura spētu tikt galā ar Tomasa Manna intelektuālo svaru. Plastiska, gudra un nesaudzīga pret sevi darbā Regīna Razuma, kā man šķiet, radīja iespaidīgu vācu aristokrātes Rozālijas fon Timleres tēlu, nebaidoties no skumjākā, kas piemeklē aktrises, – novecošanas," atvadoties raksta Tīrons.

Aktrise, modele un dejotāja Regīna Razuma dzimusi 1951. gadā Rīgā daudzbērnu ģimenē kā ceturtā no septiņām māsām. Razumas māte Dzidra Vesere bija profesionāla pianiste, pazīstamā diriģenta Teodora Kalniņa meita.

Razuma mācījusies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā horeogrāfijas nodaļā, skatuves gaitas uzsākusi kā dejotāja tautisko deju kolektīvā "Daile". Filmēties sāka 1971. gadā, kad atveidoja epizodisko Soņas lomu Oļģerta Dunkera filmā "Tauriņdeja", bet pazīstama kļuva pāris gadus vēlāk ar Austras Zīles lomu filmā "Ceplis". No 1975. līdz 1978. gadam Razuma mācījusies Rīgas Kinostudijas Tautas kinoaktieru studijā. Kopumā aktrise nospēlējusi vairāk nekā 35 kino lomas.

Razuma vispirms strādājusi Dailes teātri, bet kopš 1993. gada ir JRT aktrise. Razuma ir bijusi žurnāla "Rīgas Modes" fotomodele, kā arī pozējusi vairākām mākslinieces Maijas Tabakas gleznām.

Par radoši spožāko karjeras laiku uzskatāms aktrises darbs JRT, kura štatā viņa ir kopš tā pirmsākumiem. Pirmo reizi uz JRT skatuves Razuma spēlēja Alvja Hermaņa leģendārajā 1993. gada iestudējumā "Marķīze de Sada".

Šo gadu laikā Razuma ir piedalījusies vairāk nekā 50 JRT izrādēs, spēlējot dažādu stilu un žanru iestudējumos. No tiem jaunākie – Alvja Hermaņa iestudējums "Dzimšanas dienas kūka", un Kristīnes Krūzes-Hermanes "Sliktie ceļi". Abas izrādes uz skatuves nonāca 2022. gadā. Tieši Ernestīne iestudējumā "Dzimšanas dienas kūka" ir aktrises pēdējā uz JRT skatuves nospēlētā loma.

Razuma 2009. gadā saņēmusi "Spēlmaņu nakts" balvu kategorijā "Labākā aktrise otrā plāna lomā" par lomām Māras Ķimeles iestudējumā "Sala" un Regnāra Vaivara "Bračkas". Tāpat viņai piešķirta Nacionālā kino balva "Lielais Kristaps" par darbu Rolanda Kalniņa filmā "Rūgtais vīns" (2007).
2020. gadā Latvijas Teātra darbinieku savienība Razumai piešķīra Lilitas Bērziņas balvu.